mtldd - Post a comment [entries|archive|friends|userinfo]
mtldd

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

May. 7th, 2019|01:40 pm

mtldd
līdz šim man tiešām likās, ka manis nav nevienā jēdzīgā bērnības bildē (izņemot no obligātās skolas fočēšanās), ka mūsu ikdienā trūka rūpju un mīlestības, lai vispār kādam būtu bijis svarīgi jelko no tā visa piefksēt, bet izrādās, ka uzņēmumu ir daudz un tie ir visnotaļ jauki.

piemēram, tāds, kur zem lietusmēteļa kapuces mūsu piezaļojušajā, pielijušajā dārzā tieši un nopietni kamerā skatās maza cilvēciņa divu lielu acu pāris. nākamajā tas pats cilvēciņš jau smaidīgāk liek vaigos no dārza salasītās zemenes. vai vēl, piemēram, pirmais ārzemju ceļojums (māsas kāzes) - mēs vairumā no tām tādas nedaudz nobijušās, diezgan kautrīgas, jo visi apkārt mazliet kā citplanētieši, runā un uzvedas daudz citādāk, nekā mūsu ģimenē un ciematā ierasts. pie viņiem arī ir forši spēļu laukumi, tādi ar lieliem pūķiem-šūpolēm, uz ielām ir itāļu saldējums un kafejnīcas, un piemīlīgas rūķu mājiņas, veikalos ir eskalatori un iepirkumu ratiņi, bet mājās ir lielas vannas istabas un pagalmi, kuru bruģis neatgādina vietējā bomža pelēko smaidu, bet ir izkārtots skaistos rakstos, un no kaimiņu dzīvokļiem neviens nevienu skaļi nelamā.

izrādās, ka es bērnībā biju tieši tāds pats bērns, kā visi - ar saviem iekšējiem konfliktiem, saviem smiekliem un priekiem, savu fantāziju un savu raksturu. un varbūt pēdējais laiks pienācis mammas "visiem bērni, kā bērni, bet manējie.." uztvert mazāk nopietni, kā ļoti neapdomīgu teikumu, ko lietot, bet ne kā īstenības atspoguļojumu.

pagātne ir tieši tikpat svarīga, cik nākotnes un savu beigu apzināšanās. un tur pa vidu, tajā esencē starp šiem diviem, tieši te un tagad esmu es. un vēlos šeit būt ilgi.
link Read Comments

Reply:
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: