Sarakste ar vīrieti no izsenas pagātnes..
Viņš: "gribu mileties... ;)"
Es: "Nu, gribēšanā es esmu čempions un noteikti Tevi pārspēju.. :)"
Viņš: "skatos man te baigaa vakarnakts drosmiite bija uznaakusi... ;)"
Es: "Mm-m.. Es ar' pamanīju.. Kam par godu?? :)"
Viņš: "man jau lielu iemeslu nevajag... taatad vareetu teikt par godu sev un labaam sajuutaam :)"
Es: "Ak, un es egoiste domāju, ka īsziņas un vēstules ar tāda veida saturu ir reakcija uz mani, bet izrādās Tev tā ir ikdiena.. :D"
Viņš: "ikdiena ir sevis lutinaashana un ljaushanaas deemoniem- bet tas, ka uzrunaaju tevi - jau ir tavs nopelns :)"
Es: "Un es domāju, ka ikdiena ir cīņa ar dēmoniem.."
Viņš: "ar deemoniem nav jaaciinaas... tiem jaaljaujas ;) :P"
Es: "Jāļaujas dēmoniem?! Hmm.. Es taupos Pašam Nelabajam.."

Jāpiebilst, ka viņam ir civilsieva, no kuras ir otrais bērns un mīļākā darbā..