Uztaisīju dikti sāļu gurķmaizīti un izgāju uz balkona.. Visai krastmalai nodemonstrēju savas strīpainās Bonifācija apenes.. Un pūtu burbuļus- paldies Mārcim par burbuļpūšamo!
Un vēl es priecājos, ka man kājām ir pirksti, jo aizvakar es sapņoju, ka savai labajai kājai tos nogriežu.. Pēc tam gan mēģināju piestiķēt atpakaļ- tie bija zili, sapuvuši un īsti nederēja.. Kā izrādījās beigās, nemaz nebija mani.. Zem klubkrēsla atradās vesels ducis tādu, tiesa gan ne tik glītu un maziņu kā manējie, tā ka to īpašnieki par šo zaudējumu varēja arī nepārdzīvot..