Tik sen man nav bijusi tauriņu sajūta.
Un tik sen, ka nespēju atminēties, man nav bijusi tāda tieksme vienkārši pēc komunikācijas.
Es vēlētos pastaigāties ar viņu naktī. Krastmalā apsēsties uz betona maliņas un šūpināt kājas. Neteikt neko. Un runāt par visu. Ar rādītājpirkstu pieskarties viņa degungalam ar skaņu: „Tiu!”