sajūta kā sestdien mežā sēņojot. īsti nezini, kur atrodies. prāts saka, ka mūsdienās civilizēti cilvēki nemēdz apmaldīties. saules nav - citādi varētu mēģināt atcerēties pionieru pulciņā mācītās gudrības. tāda tieši-tik-cik-vajag nedrošības sajūta. un šobrīd šeit ir tāpat. nesaproti, ko šeit var satikt, bet nojausma, ka varētu būt interesanti. nezini, kā visu noformēt un domā, ka varbūt nevajag domāt:) gan jau viss notiks pats no sevis.

un vēl kas. jāmēģina atcerēties, kā tas ir - rakstīt normālā latviešu valodā. man šodien e-pasta vēstulē uzbrauca, ka rakstu e-kroplīgi. padomāju par to. un nolēmu - šeit būs tā vieta, kur rakstīšu gramatiski pareizi. vienīgi - lielos burtus - nu tas būtu par daudz:))