ir tikai varianti: vai nu tu centies operēt ar Loģiku, Saprātu, Argumentiem un pierādīt, ka tām emocijām otrā pusē nav taisnība; tā kā valodas ir divas dažādas, pierādīt neko nav iespājams principā, tik vien kā iegūsti labākajā gadījumā spītnieka oreolu, slikākajā - neiejūtīga un nesaprotoša leduskalna apveidu.
un otrs - tu visam piekrīti. pat ne tāpēc, ka gudrākais piekāpjas, bet mīļā miera labad. un tad, kad tev (kā vienmēr), izrādās, ir bijusi tava nepateiktā taisnība, tu (labākajā gadījumā) saņem pārmetumus par to, ka neesi izmantojis savu loģiku, saprātu un argumentus; sliktākajā - tu uzzini, ka tev šādu spēju nemaz nav.
mūžsenā problēma, kura nav pat komentējama, tik vien kā uzrakstāma, tādējādi tiekot vaļā no dažām emocijām un jūtām (kas arī vīriešiem nepiemīt principā).