man arī patīk domāt, ka ir (un tālāk kā tavā tekstā). es reizēm veldzējos sapņos par to, ka būtu, ja būtu. es pat varu iedomāties tādus darbus.
jā, ir daži daba procesi, kas arī man patīk. aiziešana. vai arī pirmdienas rītos (un tā visu nedēlu) - piektdienas gaidīšana. nepatīk man domāt par to - kāpēc tas tā ir. jo atbilde būtu manā nodrošinātībā. nevēlos uzzināt, kur ir tā robeža starp izdzīvošanu un dzīvošanu. vai man par to būtu sevi jāneieredz?