. love

Recent Entries

1/21/16 08:29 pm

It kā es būtu izgājusi nopirkt kruasānus līdz vietējai maiznīcai. Nekas nav izmainīts, nekas nav aizskarts, nekas nav pārvietots. Pusizšķirstīts Vogue joprojām stāv uz terases, tur pat kur mana tā rīta kafija. Stasa lietas ir rūpīgi sakārtotas un noliktas, un šķiet to nemaz nav, tāpat kā viņa. Liekas, es dzīvoju viena pati, savā dzīvoklī, bez vīra.
Stass ir nesasniedzams, kā ierasts.
Šķiet mēs pēdējo reizi vēl runājām 2015.
Varbūt man vairs nav vīra... un es atkal esmu es.

12/8/15 10:56 pm

Mums iesaka atcerēties un pierakstīt.
Pierakstīt, lai atcerētos.
Ikdiena ir izdzīvojama, tā ir aizlienēta no kāda, panesama.

9/29/15 10:05 pm

Ārsti grib mani izārstēt, Stass grib mani salabot.
Es esmu tik vesela, cik varu būt, šķiet es varu pamosties, vērot vienu punktu, un sagaidīt Stasu tieši tur pat, kur viņš mani no rīta atstāja.
Ir atvērušies elles vārti.

9/22/15 12:08 am

Šad tad es saņemu ziņas no ofisa un kādu noklīdušu zvanu no vīra. Es dienām vēroju dārzu, un domāju par sevi kādā netīrā Parīzes klubā aizmirstot savu ikdienu.
Es skatos uz dārzu, un izdzīvoju savu iedomāto pazudināšanos. Te ir tik kluss un manis gandrīz nav.
Es gribētu būt kaut kur citur.
Stundas skrien pārāk ātri.

9/2/15 07:23 pm

Laiks šķiet iekonservēts, kā persiku kompots, laimīgs. Mēs esam pārstājuši ģērbties no rītiem, jo mēs tāpat dienas gaitā tiekam vaļā no visa uzvilktā. Manas lūpas ir pietūkušas, kājstarpe ir mazliet sūrstoša un manu miesu klāj Stasa atstātās zīmes. Mēs nodarbojamies viens ar otru, jo nav vaļas nekam citam. Mēs spēlējam mūsu labākās versijas, un pārliecinām viens otru par mums.
Lai arī mēs dzīvojam uz mūsu planētas, es ik pa laikam iedomājos, kā es gribētu tikai nedaudz, un tikai vienu mazu pēdējo reizīti, atvērt mazu smaržīgu kokaīna paciņu, un sajusties absolūti laimīga un pilnīga līdz galam, pabeigta kā Šūberta 8.

8/26/15 11:13 pm

Es gulšņāju ēnā pie baseina, un ik pa laikam pamostoties, es redzu bezgalīgu sauli.
Miers.

8/23/15 11:46 pm

Dubaja ir brīvidienu paradīze, bet mums katram tā ir lieliska citu iemeslu dēļ, es mīlu šo vietu, jo mēs beidzot esam divi, un visi citi ir palikuši kaut kur Eiropā. Stass visticamāk pacieš šo vietu, jo šeit nav viņa visuresošo grūpiju un Ļeva.

8/11/15 10:58 pm

Pie manis visi noslēpumi ir droši, tie tiek glabāti un aizmirsti. Es to varu apliecināt, jo es esmu nobēdzinājusi tik daudzus savus noslēpumus. Problēma ar aizmirstām lietām ir tā, ka tās atrodas bez maz pašas no sevis, pietiek ar balss intonāciju, ēnu vai krāsas nokrāsu, lai viss nāktu atpakaļ ar triecienspēku.
Tie ir neglīti, apkaunojoši un joprojām sāpīgi.
Šajā nolādētajā viesnīcā visi naži ir pustruli.
Es tikai gribu iegriezt vienu vienīgu reizi, un pēc tam es sākšu tos slēpt un gabāt no jauna.

8/9/15 03:13 pm

Viņš skatījās man acīs, visu laiku. Viņa mēle apļoja manu klitoru, ik pa laikam censoties mani pagaršot.
Atverot manas kājas platāk, lai es būtu vairāk un vieglāk iegūstama.
Viņa lūpas uz manām lūpām, es varu sevi sagaršot. Es joprojām skatos viņam acīs, un viņš smaida, un iekniebj manos krūšu galos.
Es kunsktu un prasu stiprāk, like you mean it.
Stasa pirksti manī, viņa lūpas uz manām, es zaudēju pēdējās saprāta paliekas.

8/7/15 09:25 pm

Stass izbauda brīvdienas un istabenes, šķiet apkalpojošā personāla vērtība ir ievērojami cēlusies vai arī viņš ir atstājis nepietiekošu tējas naudu. Meitenes klačojas, kur un kad vien var, jaunumi ir sasnieguši arī manas ausis.
Es esot visskaistākā, un viņš mani mīlot, es arī tevi mīlu.

8/2/15 08:52 pm

Kannas ir kā mazā Krima, tas ir atgādinājums par to, kas varēja būt. Šķiet, ir lēna nedēļas nogale Maskavā, jo visi ir šeit.
Saule ir pārāk spoža un izgaismo visu, arī manas rētas.
Pārāk daudz liekas ārišķības un uzspēlētības. Mūs visu laiku kāds vēro un vērtē, jo Stass ielaiž izbijušus draugus un paziņas mūsu brīvdienās.
Mums vair nav nozīmes, jo mēs esam tie, kas aizbrauca, un mēs nekad vairs nebūsim viņi. Nav nepieciešams viņus pieradināt un iemīlināt, jo mūs šķir Berlīnes mūris; un Stass to neredz. Viņš grib izdzīvot kādu citu tagadni. Mēs esam sen aizmirstas ekstras kādā nenotikušā kino filmā.
Nav vērts.

7/8/15 11:21 pm

Mēs pārsvarā esam šķirti šogad. Es esmu iekārtojusies mūsu pagaidu Londonas dzīvoklī, un Stass Ženēvas Richemond ar skatu uz ezeru. Man pietrūkst mūsu mazo ikdienas kopā būšanu, bet Stasam es to noklusēju, jo viņš zina tāpat.
Mēs drīz dosimies uz Francijas dienvidiem, un es apsolīju būt rātna, sauļoties, dzert mohito un apūsties no Londonas.
Ņikita nesen izmeta, да, озабоченная ты выглядишь, и тебе это не подходит, прям' жалко на тебя смотреть. ты же умная у меня, и красивая тоже. кто мешает тебе жизнью радоваться? что еще тебе надо?

6/26/15 12:15 am

Vakar es atļāvos būt nevaļīga.
Pēc ārpus kārtas sapulces Stass lūdza, lai es vēl nedaudz uzkavējos viņa ofisā.
Man šķita, ka viņš mani strostēs par to, ka es rūpējos par sevi (un nevis mums), un vēl nepiedodamāk, es šoreiz biju sagatavojusies sapulcei (un to veikli slēpu aiz neziņas maskas).
Es atbildēju ar mhm, uz Stasa atzīšanos, ka viņam ir prieks būt mājās. Tas nav mhm, viņš atbildēja un attaisīja manus svārkus. Tad es viņam veltīju nedalītu uzmanību un sašutumu. Viņš mani kušināja un atgādināja, kur mēs atrodamies.
Mans orgasms bija ātrs, mazliet sāpīgs, ļoti kluss un ļoti, ļoti stiprs.
Stass lūdza, lai es dodos ar viņu uz Ženēvu, mēs pavakariņosim, un no rīta varēsim doties savās gaitās.

6/7/15 09:18 pm

Es neesmu satiksu aukstāku un nežēlīgāku cilvēku par savu vīru. Un tajā pašā laikā, es ne ar vienu neesmu jutusies tik pasargāta.
Iespējams, viss iepriekš minētais ir patiess tikai tāpēc, ka viņš ir mans vīrs.
Man šķiet, mēs barojam viens otra kāri pēc vairāk; vairāk naudas, slavas, seksa, sasniegumu un iegribu.
Mēs esam radījuši briesmoņus, mēs esam radījuši viens otru.

5/25/15 03:19 pm

Ļevs mani ir atvilinājis uz New York, lai es varu apskatīt viņa dzīvokli, kurš jāsaka ir diezgan bezpersonisks.
Ļevs mani noskūpstīja, man liekas tā bija nejaušība, spur of the moment.
Mūsu vakariņas un vīns, beidzās ballītē, kas ir nosaucama par vienu lielu ļaušanos visām savām seksuālajām iegribām.
Ļevs mani atstāja, lai atrastu dzērienus, kad ar mani sāka runāt izskatīgs vīrietis, mēs pārmijām dažus vārdus un es piekritu viņam sekot uz kādu no augštāva telpām, kurā jau bija 3 sievietes un 2 vīrieši, viņi visi izbaudīja viens otra kompāniju (let’s put it this way).
James mani noskūpstīja un sāka lēnām mani izģērbt. Viens no vīriešiem mūs vēroja, kamēr rudmate ar iespaidīgām krūtīm sūkāja viņa locekli. Viņš redzēja kā James nedaudz iekož manā krūts galā, un man tas patika.
Es atpogāju James kreklu un ievēroju Ļevu, kurš bija mūs atradis.
Sekss bija lielisks, vairāk kā lielisks. Mazliet sāpīgi vardarbīgs ar košanu, pliķiem un rupjībām, kuras James man čukstēja ausī, un Ļevu, kurš mūs vēroja. Reizēm mūsu acis sastapās, tad es novērsos.
Ļevs mani noskūpstīja, un es izkusu, pavisam.
Es vakar pazaudēju savus svārkus.

5/19/15 10:54 pm

Manī esot mīlestība, kas pietiekot mums abiem. Stasā esot gribasspēks, ar to esot pieticis, lai iemīlētu mani.
Tās pārējās, tās citas, viņš pat viņas neatceroties, jo mīlot tikai mani. Viņas esot garām slīdošas, gaistošas, bez personas būtnes.
Viņš mīlot, jau mīlot mani, сильно.
Mana un Ļeva draudzība esot nevēlama, es taču to saprotot.
Es mīlot, par daudz.

5/16/15 02:14 pm

Don’t be a sourpuss, let’s do mani-pedi and champagne, teica happy bunny Gemma.
"Sourpuss" tā visticamāk mani nosauktu mani darbnieki, viņi ir mans kontakts ar ārpasauli un mani alvas zaldātiņa kārtējam projektjm, kas ir lielāks par piecgaes plānu. Man šķiet viņi domā, ka es esmu sajukusi, un varbūt es arī esmu, bet visi labākie cilvēki ir, right, hatter?!
Ir laiks atgriezties ārpasaulē.

3/23/15 01:16 am

Es beidzot esmu pamodusies no bezsapņu miega, mans drudzis ir atkāpies, un es jūtos nedaudz labāk.
Es atceros Stasu, viņš pāris reizes atnesa padzerties, lika dzert zāles un mēģināja man iebarot zupu, man nebija spēka spuroties pretī.

3/15/15 05:23 pm

Pēdējās nedēļas ir pilnas vienu vienīgu katastrofu, un tās iznīcina visu, kas ir to ceļā. Mežu ugunsgrēki un cunami nenodara tik lielu postu, kā mūsu briesmīgie strīdi.
Un viena strīda beigas ir nākošā sākums, mēs strīdamies par visu, pat par maziem un nenozīmīgiem sīkumiem par kuriem mēs nebūtu strīdējušies vēl nemaz tik nesen, bet tagad tie mūs ēd, līdz mēs izvirstam kā Etna.
Vienas katastrofas beigas nozīmē nākošās sākumu. Un tām nav beigu, gluži kā badam Āfrikā.
Mūsu dzīve ir kara lauks, visur drupas un nesprāguši lādiņi.

2/18/15 09:22 pm

Ja tavs* klients grib, lai tu dejo čardašu, tu dejosi kā olimpiskais čempions, ja tavs klients lūdz, lai tu viņam noslauki degunu, tu to darīsi un pajautāsi, vai tā ir labi, ja tavs klients prasa, lai tu turi viņa roku, tu turēsi viņa miklo plaukstu un izliksies, ka tev tas tiešām rūp, un ja tavs klients pieprasa vakariņas ar tevi un tavu vīru, jūs abi tur būsiet, it kā jums nekur citur nevajadzētu būt, un jūs spēlēsiet savas lomas tik izcili, ka tas aizkustinātu pat Skorsēzi.
Man mums nav spēka, mēs atvadījāmies no klienta, un es aizgāju, man viņam nebija, ko teikt.

*patiesībā mans un mana vīra klients (un tikai tāpēc, ka mans vīrs rīkojās tā, kā viņš rīkojās).
Powered by Sviesta Ciba