Pie manis visi noslēpumi ir droši, tie tiek glabāti un aizmirsti. Es to varu apliecināt, jo es esmu nobēdzinājusi tik daudzus savus noslēpumus. Problēma ar aizmirstām lietām ir tā, ka tās atrodas bez maz pašas no sevis, pietiek ar balss intonāciju, ēnu vai krāsas nokrāsu, lai viss nāktu atpakaļ ar triecienspēku.
Tie ir neglīti, apkaunojoši un joprojām sāpīgi.
Šajā nolādētajā viesnīcā visi naži ir pustruli.
Es tikai gribu iegriezt vienu vienīgu reizi, un pēc tam es sākšu tos slēpt un gabāt no jauna.