Vakar es atļāvos būt nevaļīga.
Pēc ārpus kārtas sapulces Stass lūdza, lai es vēl nedaudz uzkavējos viņa ofisā.
Man šķita, ka viņš mani strostēs par to, ka es rūpējos par sevi (un nevis mums), un vēl nepiedodamāk, es šoreiz biju sagatavojusies sapulcei (un to veikli slēpu aiz neziņas maskas).
Es atbildēju ar mhm, uz Stasa atzīšanos, ka viņam ir prieks būt mājās. Tas nav mhm, viņš atbildēja un attaisīja manus svārkus. Tad es viņam veltīju nedalītu uzmanību un sašutumu. Viņš mani kušināja un atgādināja, kur mēs atrodamies.
Mans orgasms bija ātrs, mazliet sāpīgs, ļoti kluss un ļoti, ļoti stiprs.
Stass lūdza, lai es dodos ar viņu uz Ženēvu, mēs pavakariņosim, un no rīta varēsim doties savās gaitās.