. love

Recent Entries

11/14/17 09:13 pm

Visi noraktie skeleti un dēmoni nāk atpakaļ kā sniega lavīna, kas sākās ar mazu patiesības drusku, kas kļūst arvien lielāka un lielāka, un nav apstādināma. Visas drošās shēmas un struktūras, kas nekādi nebūšot saistītas ar mums, ir atklātas vai gandrīz atklātas. Tik naivi tam visam ticēt.
Katru dienu pa jaunai informācijas druskai. Viņi rok un rok, un rok. Viss vēl nav uzrakts, bet tas jau ir tikai laika jautājums.
Viss brūk, deg un aizplūst. Nav iespējams izglābt to, kas vairs nav glābjams.
Mēs solījām sev un viens otram, ka mēs nebūsim kā mūsu vecāki, bet mēs esam tieši tādi paši - ar to pašu domāšanas veidu, ar tām pašām vēlmēm, ar tiem pašiem noslēpumiem, kuri nu visiem ir zināmi. Mēs esam viņi, ar tiem pašiem kauna traipiem, ar to pašu parastumu un naudas un varas kāri.
Stass saka, ka viss būšot labi.

Pieņemt šo sakāvi un turpināt karu.

10/25/17 06:49 pm

Es esot pārāk skarba, dzīvojot savā pasaulē, neviens tā nedarot un tā esot nepareizi, un ko es vispār saprotot. Kā arī pārāk pielaidīga un dodot atlaides, man esot jākļūst prasīgākai un agresīvākai, jo tā lietas vienkārši nenotiek.
Pretrunas un padomi, un ieteikumi, kas man neder.
Es esmu labākā sevis versija kāda pašlaik varu būt, un arī šī versija man ir prasījusi gana daudz piepūles un sevis pārvarēšanas.
Es neesmu dj, kam var paprasīt citu plati, es esmu es, tāda kāda esmu, un šie ieteikumi mani sāpina, jo nāk no manas pašas ģimenes, bet ko gan viņi saprot, jo es beigu beigās šā vai tā palieku ārpusē.
Ar visu nievāšanu un pelšanu, es esmu gana daudz izdarījusi un sasniegusi, un es esmu veiksmīga pati, bez jums.

10/23/17 12:03 am

Jau trīs dienas es vāļājos Stasa gultā, smēķēju viņa cigaretes un skatos viņa netflix, ir tik nogurdinoši būt kāda visai pasaulei.
Un katru reizi tās lielās acis man mazliet aizsit elpu.

9/23/17 07:52 pm

It kā nebūtu bijuši šie mēneši abpusējā klusuma, it kā solījums būt kontaktā būtu izteikts vien pirms pāris dienām, no nekurienes man piezvanīja Ļevs.
Viņš teica, ka viņš esot dzirdējis, ka apsveikums esot nepieciešams, man esot bērns.
Dēls, es teicu.
Nu jā, ļauj minēt, tu esi viena pati ar puiku kaut kur, kur tavs vīrs tev nesekotu.
Es esmu Spānijā, bet tu jau to zināji, un mans vīrs strādā, tu to zini.
Tu zini, es varētu būt pie tevis jau rīt uz pusdienām.
Es teicu, ka zinu.
Ļevs ir mana kļūda un atgādinājums par citu meiteni no citiem laikiem, kurai nepatiktu mans netīrais iedegums, nelakotie nagi un tkrekls notriepts ar persiku un meloņu sulu, un kura būtu nodevusi nelabā balsī kliedzošo bērnu auklei.
Cita meitene, cits laiks.

8/18/17 11:05 pm

Mana ikdiena sastāv no mikro - šūnām. Miro un es. Bērns, vīrs un es. Mani vecāki un es. Māte, es un Miro. Darbs. Es un Stass un viņa ģimene. Londona, Ženēva, pārlidojumi. Sociālie pienākumi. Es pati.
Manas mazās pasaulītes viena otru neietekmē, tās nenojauš viena par otru, un nesatiekas.
Pametot vienu no ikdienām, es atkal jūtu līdzsvaru un pasaules bojāeja tiekt nolikta citai dienai.

5/14/17 07:52 pm

Mana māte nolakoja man nagus, viņa bija tik rūpīga un maiga.
Es nezināju, ka viņa var būt arī tāda.

5/10/17 10:38 pm

Stasa vecāki atjaunos savu laulību zvērestu.
Vai viņi to dara priekš sevis vai mums, kas nekad nav noticējuši pasakām ar laimīgām beigām.

4/26/17 06:56 pm

Neziņa ir konstants manis stāvoklis pēdējā laikā. Es esmu nomaldījusies un man nav ne jausmas kā tikt atpakaļ.
Es nezinu.
Man vajadzētu būt spārnos, un varēt, bet es nevaru, gluži parasti – nevaru.
Pasaule pie manis nāk kadru pa kadram, ainām slīdot garām bez īstas jēgas. Ja es aizveru acis un ieklausos, es dzirdu orķestri, kas spēlē par godu pasaules galam.
Es smaidu Miro, bužinu viņa mīkstos matus, noglaudu auss ļipiņu, skūpstu viņa rociņas un galvu, mīļoju un auklēju viņu, jo man liekas, ka viņam tas varētu patikt, lai gan es nezinu.
Viens mazs cilvēciņš var iesākt vienu lielu jezgu. Es un Stass, un mūsu dzīves vietas nav ideālas. Ženēva man ir tik sveša, un arī garlaicīga, bet tur dzīvo Miro tētis, vismaz tuvākajā nākotnē, kamēr mamma dzīvo Londonā.
Es esmu nogurusi, tik ļoti, ļoti.

4/10/17 04:16 pm

Tu mani pārsteidzi. Es nevaru pārstāt par tevi domāt un piedomāt, es tevis skatos un uzmanu. Mēs tevi gaidījām tik ilgi un grūti, un beidzot mēs tevi sagaidījām. Izrādās tas biji tu, jau no sākta gala.
Es tevi nevaru ielikt rāmītī un noraksturot, jo ja es to izdarīšu, man liekas pazudīs tava burvība.
Tu esi mani 4 kilogrami un 600 grami laimes.
Mans miers un pasaule – Miroslav, Mir.

3/5/17 11:59 pm

Pret sienu tos cepumus un tēju. Tie ir manas mātes atbilde visam, neatkarīgi no jautājuma. Mana nekustība un dienas, kas ir saplūdušas vienā arī dara mani traku. Gaidīšana.
Es esmu tāla sala, pie kuras kuģi nepiestāj, es tomēr ceru, jo man nav citas nodarbes.
Stass sola un sola būt man blakus, bet visu laiku ir vēl kaut kas. Katru vakaru zvans un atrunas, pielabināšanās un salabšana, es viņu saprotu, un līdz galam nesaprotu.
Es zinu ir vēl kāda cita pasaule, paralēla šai.
Bērns knosās.

1/29/17 11:13 am

Gultas režīms mums abiem.
Mans vēders ir karsts un plāns kā zīds, un man šķiet, ka tu esi zivs, kas pieskaras manai rokai, un tik pat pēķšņi aizpeld prom.
Ļauj man tevi pasargāt no pasaules vēl tikai nedaudz ilgāk, vēl tikai drusku.

12/7/16 08:50 pm

Stass ir mani izrāvis un izlūdzies pamest manu mieru un būt viņam blakus kārtējā notikumā.
Godības iet un aiziet, jaunas nāk, un mēs liecam galvu, muguru un sevi, cerot būt nākošās, the king is dead, long live the king!
Es joprojām gribētu tevi tikai sev, paslēpt tevi kleitas volānos, lai pasaule nezina un nerunā.

11/10/16 09:46 pm

Šeit naktis ir melnas un mūžīgas, un es esmu pilnīgi viena, ar savu klāt neesoši esošo bērnu.
Es ilgojos pēc silta, mierinoša ķermeņa blakus, kāda, kas miegā nedaudz krāc un reizēm mani apķer, citas elpas savās segās un neskaitāmajos spilvenos; es ilgojos pēc viņa, kuru vērot bezmiega naktīs.

11/2/16 11:22 pm

Mūsu prieks vairs nav paslēpjams, Stass uztraucas, nevarot būt man blakus, es savukārt atsakos pamest lauku mieru.
Mana māte ciemojas un mani pieskata pēc Stasa ielūguma, mums dzīvojas saticīgi un panesami. Es tveru mirkļus mierīgāk, jo manī ir mazulis, kuram, gluži tāpat kā mammai, pavisam nejauši sanāk visas pasaules drāmas un performances!
Mans mazais haosiņš un prieks :)

8/21/16 04:51 pm

Es esmu piesardzīga un arī ļoti, ļoti laimīga, mēs abi esam pilnīgi.

6/11/16 02:27 pm

Smaragdi par katru manu asaru.
Es teicu, ka bija vairāk asaras, un Stass teica, pabeigsim brokastot un es tev nopirkšu pārējās asaras.
Es Stasam jautāju kāpēc viņš nekad nav lūdzis, lai es pārvācos pie viņa uz Ženēvu, un viņš atbildēja tāpēc, ka es nekad neesmu lūgusi, lai viņš paliek Londonā.

5/31/16 10:39 pm

Ārēji mēs esam nevainojami. Mēs vakariņojam jaunākajos un labākajos restorānos, Stass tur manu plaukstu un smaida.
Sabiedrībā Stass man liek runāt, par jebko, redzot manu minstināšanos viņš man jautā par Ņujorku, par interjera veikaliem, par mēbelēm, par restorāniem, kur mēs ar Ļevu pusdienojām, par mūsu seksa pozām, kā Ļevs mani ieguva. Es cenšos protestēt, bet Stass man atgādina, ka šis viss ir manis darījums, es ļāvos aizmirsties, es izgāju ar Ļevu. Mana sejas izteiksme esot nepareiza, es izskatoties dusmīga.
Es dzeru vīnu, lai sajūtas paliek trulas, es atzīstos visās mūsu pozās, un Ļeva loceklis bija lielāks, un jā man bija labi. Es smaidu, Stass nosaka, ka mans smaids nav pietiekoši mīlošs. Cilvēki mūs vēro, un vērtē. Stass saka, ka asaru plūdi šai etīdei nederot, un ielej man vēl vīnu.
Sekss ir brutāls, it kā Stass censtos izdzēst paliekas no Ļeva.
Stass šķiet iemieg, es guļu uz muguras un raudu, asaru plūdi. Viņš jautā, kas vainas, un es atzīstos savā vājumā un maiguma trūkumā.
Stass nosaka, ka par to man vajadzēja domāt pirms es un Ļevs pametām guļamistabu. Viņš mani apskauj un mierina, un nelaiž vaļā.

5/26/16 11:10 pm

Es gribēju spēlēt viņu, es gribēju parādīt un pierādīt. Es apspēlēju pati sevi, un parādīju pati sev.
Rīt no rīta es ielidoju Ženēvā. Brīvdienas beigušās.

5/25/16 11:08 pm

Mēs esam pārāk brīvi un muļķīgi. Mēs nepretojamies grēcīgām iegribām, mēs tās izaicinām un sāpinām viens otru. Solot, tā vairs nedarīt, bet izdarot ko vēl vairāk, kas tiek pieņemts par normu mūsu amorālajā laulībā.
Mēs esam muļķi.
Ļevs man modina rītos, lai kopā ietu skriet, es gribu vemt, bet mans kuņģis ir tukšs. Es neguļu naktīs, un klausos ielas attālajās skaņās, un skatos uz tumsas krāsām.
Ļevs ir zvērs, viņš nekad neļautu viņa sievai uzvesties tā kā uzvedos es.
Tās bija tikai vienas viesības, kuras mēs apmeklējam kopā. Izkāpjot no mašīnas, es zināju, ka grēkoju.

5/9/16 11:47 pm

Mēs neslēpjam sevi un savu dzīvi viens no otra, bet mēs to arī īpaši neizceļam.
Man reizēm smeldz un mazliet grauž, jo man gribētos būt tai vienai vienīgajai, un pēc katras no viņām man liekas, ka šī nu gan bija pēdējā, un nu gan viss. Es kļūdos, katru reizi.
Pasaule ir tik maza, cilvēki ir tik izpalīdzīgi. Mīļais, es uzzinu vienmēr, un pirms tam nojaušu.
Es katru reizi sev apsolu vairs nepārdzīvot un likties mierā, un katru reizi es pārdzīvoju kā pirmo reizi.
Es nebraukšu uz Ženēvu un neievākšos Stasa apartamentos, un nekarāšos viņa elkonī, lai visi zina, un viņa ietu no kurienes nākusi. Nē.
Es ļaušu Ļevam mani aizvest prom, jo ir Maijs.
Londona tiks apglaimota ar mana vīra klātbūtni, kad atgriezīšos es, jo tā ir bijis vienmēr, nav nepieciešams mainīt lietu kārtību. Rutīna.
Es nezinu, vai es un Stass varētu citādāk, vai mēs varētu viens bez otra, mēs abi esam sabojāti un nelabojami, un mēs sabeigsim viens otru līdz galam. Pavisam.
Powered by Sviesta Ciba