. love

Recent Entries

12/21/19 09:51 pm

Čaikovskis mani aizved uz citu laiku, un ļauj palaist visu vaļā un ļauties sapnim. Riekstkodis skan uz repeat, vakaros vēroju mēmus baleta ierakstus, un cenšos nepazust.
Decembris kā ierasts ir grūts, lai gan es cenšos.
Guļu, cik nu sanāk, ēdu arī, kad sanāk, strādāju, cik nu varu, esmu cik esmu.

10/27/19 03:57 pm

Es emu daudz, man ir divi bērni, kas kliedz pēc mammas, un viņi ir mana prioritāte, bērniem ir tēvs, kurš joprojām ir labi ieredzēts manās mājās, un ir biežš viesis te, reizēm viņu pavada kārtējā draudzene, reizēm nē. Man un Stasam joprojām ir savi joki un brīži.
Svētdienas rīti ir visai pilni, tāpat kā viss pārējais.
Mani viņš piesaista, es viņu ne tik ļoti, varbūt es vienkārši neesmu viņa tips.
Varbūt šāda ir pieaugšana.

9/2/19 09:36 pm

Manī ir atmodies sen noslēpts rūgtums par to, kas toreiz nebija, un manī ir skaudība par to, ka citiem tas viss bija un ir, vismaz tā izskatās.
Mēs izskatījāmies kā showroom dzīvojamā istaba, kā skaista mirāža un izsapņota ilūzija.
Es atceros - tikai nepteikt par daudz, un vislabāk palikt neredzamai, vai vēl labāk nebūt. Viens nepareizs skatiens, un tu atver elles vārtus, kurus nevar aizvērt, un tu tur būsi ar mammu un brāli.
Mani bērni mani māca runāt par visu, un elpot vieglāk, un būt par cilvēku, par labāku cilvēku nekā es varēju būt ņemot vērā kā uzaugu es.
Mums nav par daudz mama un papa, un look, un pat ne now, kas mani klusi dara traku. Es saku - yes, my darling, un I love you so much, сильно, сильно.

8/12/19 10:56 am

Roma, tu esi liela un varena . Visi ceļi ved pie tevis, un saule tevi apspīd visu laiku. Impērijas sabrūk, noriet un izzūd, ne tu.
Visi ceļi joprojām ved pie tevis, Stas.
Tu esi lielāks par dzīvi.

1/28/19 09:57 pm

Mēs esam muļķi un nepareizi viens priekš otra. Es to saku katru reizi, bet šoreiz ir citādāk, pabeigti.
Es joprojām jūtu Stasu un viņa domas. Pabeigtas, viss. Abiem nav spēka cīnīties, un mēs jau vairs necīnījāmies viens par otru, bet viens pret otru.
Es vairs nevaru, šis vairs nav maratons, kad atrausies otrā elpa, šis bija sprints pēc kura gribas turpat zālē izvemties un apraudāties.
Pa vidu mūsu klusajam naidam un aukstajam karam, un Miro audzināšanai, mēs esam pamanījušies uztaisīt bērnu.
Sarežģīti, bet tas neko nemaina.
Es un Stass esam beigušies, bet mēs turpināsimies bērnos.
Labāk visiem.

11/11/18 07:33 pm

Pagātne tev sagādā perversu baudu, un tu to atsildi kā vakardienas kariju. Tu esi radījusi versiju par mani, kas joprojām dzer vīnu brokastīs un var nozust līdz pirmdienas pēcpusdienai. Helena, man nav spēka balstīt tavas gaisa pilis, un idejas, kuras sāk līdzināties vājprātam. Pietiek. Dzīvo, atceries sevi, bet aizmirsti mani. Es nevaru būt tas, kas tev ir vajadzīgs, un tu jau labu laiku vairs neesi vajadzīga man.
Ļauj man būt sev te un tagad.

10/29/18 08:12 pm

Mierīgi varēji palikt savā Ženēvā, un iedalīt katru otro nedēļas nogali man un Miro. Man pietiktu un vēl pāri paliktu. Bet nē, tev vajadzēja atgriezties Londonā, manā pilsētā, manā mājā, mana bērna dzīvē un manējā. Kopīgas vakariņas, viena guļamistaba, viena telpa, mana vēlme tevi nosmacēt ar spilvenu kamēr tu ērti guli manā gultā. Es atkal pieradu pie tevis un tavām iezīmēm, kas mani dara traku.
Smacējošas dusmas, kas man naktīs neļauj gulēt, es piedevu tev visu, es atkal tevi pieņēmu, un atmaigu.
Es nevaru ieslēgt un izslēgt mūsu attiecības, un atkal ieslēgt pēc pieprasījuma. Tu atkal brauc prom, jo man viss esot labi, un es ar visu tiekot galā. Ko tu domāji, ka es prātā sajukšu bez tevis? Tieši pretēji, bez tevis ir labāk.
Es esmu mazliet uz pauzes, es varu izdarīt visu, bet vai vajag. Pats galvenais gan ir tas, ka manā plānā nav nojūgties.
Man ir bērns par ko domāt, un es pati.

9/4/18 08:54 pm

Mūsu siltums vienam pret otru izsīka apmēram tad, kad man beidzās piens. Nu, viss maigums tiek Miro, viņš tam ļaujas, un arī mēs.
Stass lasa Miro priekšā Iliādu, reizēm viņi skatās prezentācijas par investīcijām vai klausās finanšu ziņas.
Miro ir mans rīta pastaigu biedrs un brokastu kompanjons, es esmu viņa draugs pīļu barošanā, viņš man asistē pie sienas un grīdas krāsām.
Dažādi, bet ļoti, ļoti...
Mans maigums un sapnis.

8/28/18 11:18 pm

Jūs, un jūsu tiesības, Zeva dāsni iedāvinātas, toreiz, kad neviens no mums vēl nebija.
Tēvs mani ir nolicis par spēlētāju kādā no viņa šaja partijām, iedodot kādu no Ņikitas rotaļlietām man, sak’, lai viņai nav pārāk daudz laika viņas gaisa pilīm un sapņiem, lai viņa labāk strādā man, un es zinu, ko viņa dara un kas viņai galviņā.
Man nav iebildumu pret brāļa rotaļlietām, nekad nav bijuši, kā Ņikta zina, un izrādās arī tēvs. Brālis ir drusku sapīcis, lai neteiktu vairāk. Man savukārt patīk mana jaunā mantiņa, un es gribu parādīt tētim, ka es esmu labākais bērns, jo es vienmēr tāda esmu bijusi.
Ak, Ņikita, ko gan tu papam izdarīji ne tā?
Stass savukārt, ir pārskaities, lai neteiktu vairāk, par to, ka mans tēvs man joprojām dod lietas. Mīļais, bet tu taču arī varēji man iedot to pašu ko tētis, tev arī par to ir nospļauties. Tu esi aizvainots un dusmīgs, tieši tāds kāds tu papam esi vajadzīgs.
Es savukārt parādu vīriešiem, ka es nekur neiešu un nekur nepazudīšu. Es klusi vēroju, gaidot īsto brīdi, lai atņemtu jums vēl kādas mantiņas, jūs dusmosieties un izdusmosieties, un aizmirsīsiet, jo viņa taču ir tikai sieviete, tāpat neko nesaprot, un gan jau atskries pie mums, kad alkal viss ies pa pieskari.
Ak, augstie un varenie, bet kad bija pēdējā reize, kam es pie jums skrēju, un ko lūdzu?

7/23/18 06:17 pm

Mēs izskatoties labāk. Apgalvojums uz kuru nezinu, ko atbildēt.
Mēs neesam laika apstākļi vai futbola spēle, kuru visiem vērot un komentēt.
Patiesībā, mēs nekad neesam bijuši tālāk viens no otra kā šovasar, atkla dzīvojot vienā mājā un dalot rīta kafiju. Starp mums ir miljons gaismas gadu un bērns.
Vīrs ir atgriezies.

5/28/18 05:03 pm

Helena ir atgriezusies no elles un sevis meklējumiem. Viņa būšot laba, viņai varot uzticēties un viņai viss esot pareizi, viņas ārsts piekrītot. Helena ir apmetusies vienā no tuvējām villām, kura pieder viņas ģimenes draugiem un esot viņai daudz par lielu.
Tā sākas visas nepatikšanas un tā atsākas dzīve.
Nebeidzamas svinības, kamēr vēl pietiek vīns.
Helena caur un cauri.

4/16/18 11:00 am

Man sev ir jāatgādina, ka es esmu laimīga. Es taču esmu laimīga. Laimīga...
Citi par manām rētām un rotām var tikai sapņot.
Stass ir pārliecinats par to kā mums būt. Vēl tikai nedaudz. Bralītis Miro, un pēc tam kaut ūdens plūdi. Ženēvas projekts tuvojoties noslēgumam, viņš būšot Londonā, un mēs varēšot būt kopā.
Ir tik vientuļi.
Varbūt projekts mēs ir jāparvērtē. Un punkts.
Stass var doties, kur viņš vēlas, ar ko vien viņš vēlas. Es paliktu šeit, un turpinātu dzīvot.
Visam pa vidu Miro tik pat apmulsis un kašķīgs kā parasti.

3/10/18 12:34 pm

Šampanietis līdz agram rītam, jo mēs svinējām sevi.
Mēs runājām, daudz. Viņš ir mans draugs, un es viņu joprojām cienu.
9 gadi.

1/19/18 10:57 pm

Mīļais, rubīni un ziedi, dāvanas un romantiskas vakariņas mani nepārliecina par tavu patikšanu, tā kā sekss restorāna tualetē.
Tieši tik vienkārši un prasti.

1/13/18 05:08 pm

Jau brīdī, kad Helena ieminējās par īstu un autentisku paklāju no Irānas, man bija skaidrs, ka paklāju mēs beigu beigās atradīsim kādā Londonas vai Parīzes salonā, bet nozust tuksnesī un meklēt sevi bija pārāk vilinoši.
Šorīt nomazgājot pēdējās atmiņas par Persijas Impēriju, es sapratu, ka tomēr vēlos palikt pie Stasa.

11/19/17 04:56 pm

Arī es uzbruktu tad, kad pretinieks jau ir ievainots, bet es paturētu prātā, ka pretiniekam vairs nav ko zaudēt.
Nenovērtēt manas un Stasa attiecības un domāt, ka mēs esam atsevišķi ir muļķīgi; lai kā man to nepatiktu atzīt starp mums nav noslēpumi, kas mūs varētu sadalīt pirmreizinātājos, mēs zinām viens otru caur un cauri kā pagājušās svētdienas avīzi.
Protams, ka mani sadusmo un arī sāpina jaunās apsūdzības, bet viss būs labi. Es māku peldēt, un arī izdzīvot, mēs abi mākam.

11/14/17 09:13 pm

Visi noraktie skeleti un dēmoni nāk atpakaļ kā sniega lavīna, kas sākās ar mazu patiesības drusku, kas kļūst arvien lielāka un lielāka, un nav apstādināma. Visas drošās shēmas un struktūras, kas nekādi nebūšot saistītas ar mums, ir atklātas vai gandrīz atklātas. Tik naivi tam visam ticēt.
Katru dienu pa jaunai informācijas druskai. Viņi rok un rok, un rok. Viss vēl nav uzrakts, bet tas jau ir tikai laika jautājums.
Viss brūk, deg un aizplūst. Nav iespējams izglābt to, kas vairs nav glābjams.
Mēs solījām sev un viens otram, ka mēs nebūsim kā mūsu vecāki, bet mēs esam tieši tādi paši - ar to pašu domāšanas veidu, ar tām pašām vēlmēm, ar tiem pašiem noslēpumiem, kuri nu visiem ir zināmi. Mēs esam viņi, ar tiem pašiem kauna traipiem, ar to pašu parastumu un naudas un varas kāri.
Stass saka, ka viss būšot labi.

Pieņemt šo sakāvi un turpināt karu.

10/25/17 06:49 pm

Es esot pārāk skarba, dzīvojot savā pasaulē, neviens tā nedarot un tā esot nepareizi, un ko es vispār saprotot. Kā arī pārāk pielaidīga un dodot atlaides, man esot jākļūst prasīgākai un agresīvākai, jo tā lietas vienkārši nenotiek.
Pretrunas un padomi, un ieteikumi, kas man neder.
Es esmu labākā sevis versija kāda pašlaik varu būt, un arī šī versija man ir prasījusi gana daudz piepūles un sevis pārvarēšanas.
Es neesmu dj, kam var paprasīt citu plati, es esmu es, tāda kāda esmu, un šie ieteikumi mani sāpina, jo nāk no manas pašas ģimenes, bet ko gan viņi saprot, jo es beigu beigās šā vai tā palieku ārpusē.
Ar visu nievāšanu un pelšanu, es esmu gana daudz izdarījusi un sasniegusi, un es esmu veiksmīga pati, bez jums.

10/23/17 12:03 am

Jau trīs dienas es vāļājos Stasa gultā, smēķēju viņa cigaretes un skatos viņa netflix, ir tik nogurdinoši būt kāda visai pasaulei.
Un katru reizi tās lielās acis man mazliet aizsit elpu.

9/23/17 07:52 pm

It kā nebūtu bijuši šie mēneši abpusējā klusuma, it kā solījums būt kontaktā būtu izteikts vien pirms pāris dienām, no nekurienes man piezvanīja Ļevs.
Viņš teica, ka viņš esot dzirdējis, ka apsveikums esot nepieciešams, man esot bērns.
Dēls, es teicu.
Nu jā, ļauj minēt, tu esi viena pati ar puiku kaut kur, kur tavs vīrs tev nesekotu.
Es esmu Spānijā, bet tu jau to zināji, un mans vīrs strādā, tu to zini.
Tu zini, es varētu būt pie tevis jau rīt uz pusdienām.
Es teicu, ka zinu.
Ļevs ir mana kļūda un atgādinājums par citu meiteni no citiem laikiem, kurai nepatiktu mans netīrais iedegums, nelakotie nagi un tkrekls notriepts ar persiku un meloņu sulu, un kura būtu nodevusi nelabā balsī kliedzošo bērnu auklei.
Cita meitene, cits laiks.
Powered by Sviesta Ciba