. love

Recent Entries

2/15/15 05:54 pm

Vakariņas ar Ļevu. Tikai mēs abi. Man likās tas vairs nav iespējams, bet viņš joprojām spēj aizkusināt.
Šodien man ir bail no visa, jo viss ir pārāk nevienkārši. Es gribu skriet, pirms es varu iet. Man nekur nevajadzētu iet, man vajadzētu palikt mājās un mazgāt savu netīro veļu, jo tās man ir pārpārēm.
Varbūt nemaz nav tā visa, ir tikai divi seni draugi.
Toreiz mēs nenotikām. Viņam bija jābrauc, un viņš aizbrauca. Viņam patika solīt, un man patika ticēt. Un tad es izgaisu no Maskavas, un kļuvu tāla un neaizsniedzama.
Manas domas maldās tur, kur nepiedien un arī nevajaga.

2/8/15 11:02 pm

Marī, Ļevs un es, gluži kā kādreiz Maskavā sestdienu rītos. Mans vīrs ir izņēmis sevi no mūsu vienādojuma. Es neesmu pārāk pārsteigta, un vairs arī ne apbēdināta, jo tas ir Stass, cilvēks, kurš visur redz peļņu, un viņš ir tieši tur, kur tā ir.
Ir pārāk auskts, šo nedēļas nogali mēs pavadījām Marī fermā, lasot, skatoties tv, mēģinot ko pagatavot un beigu beigās ļaujot to izdarīt Marī palīdzei. Varbūt mēs meģinājām noķert to bezrūpīgo sajūtu, kad mums likās, ka mēs esam pasaules centrs, un ar mums nekad nenotiks nekas slikts, un mēs vienmēr uzvarēsim, un pat ja nē, to visu var nopirkt.
Tagad mums ir brūces un paliekošas rētas, arī mūsu laiks reiz pienāks.
Es iedomājos, par to, ka cilvēki aiziet, bet viņu vieta nekad nepaliek tukša. Un kāpēc tieši tagad.

1/26/15 09:24 pm

Protams, ka es mēdzu dusmoties uz Stasu un otrādi, bet parasti tas ir par nenozīmīgām lietām, šī reize ir pavisam citāda, šoreiz ir uz pilnu klapi un vēl mazliet, es nevaru par viņu pat domāt, lai man gar acīm neņirbētu zvaigznītes.
Mēs esam bijuši cauri daudz kam, bet šis... man vienkārši trūkts vārdu, viņš ir izmantojis savas pilnvaras manā kompānijā un noslēdzis darījumus, kuriem es nekad nebūtu piekritusi.
Tie ir labi darījumi, bet viņš to izdarīja man nezinot, man nepasakot. Viņš mani nolika tur, kur viņam likās ir mana vieta.
Es parasti skrienu prom, kad mājās ir grūti, bet šoreiz es esmu mājās, un Stass ir prom, vienīgais, ko es zinu, ir tas, ka viņš nav šeit, un ja viņš nepārradīsies līdz rītam, es izdarīšu to, ko man vajadzēja izdarīt jau sen, es iešu pie tēva vai Ņikitas, un tad Stass gribēs kaut viņš nekad nebūtu mūs atkal savedis kopā.

1/23/15 11:19 pm

Manas un Stasa ”diskusijas” par manu ofisu ir beigušās. 1:0, manā labā.
Mans offiss ir atkal mans offiss, sākot no skata pa logu un ēkas fasādi, un beidzot ar atrašanās vietu; un par spīti Stasa lūgumiem, ieteikumiem, ultimātiem un manipulācijām, kādu gabaliņu prom no Stasa ofisa.
Viss joprojām ir jauns, svaigs un ne līdz galam, bet ar laiku viss ieeļļosies.
Man beidzot atkal ir savs kabinets, un tas ir tik atbrīvojoši, vairs nekādu atvērtā plāna ofisu (vismaz ne man :)).

12/24/14 04:41 am

Ofiss ir tukšs, un vēl ir tumšs, vēl pēdējās gada lietas.
Mēs kopā aizbēgsim no svētkiem. Mēs būsim kaili un ļausim Karību saulei mūs mīlēt.
Tikai mēs.

12/19/14 06:06 pm

Pārstāt lietot ir viegli, turpināt nelietot ir grūti.
Pēdējie pasūtījumi, iepirkumi, cerot, ka viss vēl notks šajā gadā, labdarības pasākumi un Ziemassvētku svinības.
Stass ir Ženēvā, es esmu Londonā.
Vakar es mirku vannā un skatījos Gillian Anderson kādā bbc seriālā, un domāju vai es satiku visus, kas man bija jāsatiek, kas notiek ar līgumie, kad tie var tikt apstiprināti, un galu galā par sava ofisa telpu situāciju.
Šodien es dzeru karstu šokolādi un domāju par tikai vienu baltu strīpiņu, jo man nav spēka un līdz ar to arī gribēšanas.
Man tūlīt, tūlīt būs sataisīti mati, un man būs jādodas, bet es vienkārši ne-gri-bu!

12/16/14 07:10 pm

Stass atsūtīja Fairytale of New York, jo dziesma atgādinot mūs.
Es teicu, es tevi arī, bez cukura un līdz kaulam.

12/14/14 11:13 pm

Domino kauliņi krīt un tu nekad nevari būt droša par gala rezultātu, un tu nevari zināt, kur ir sākums, bet paldies Dievam ar cilvēkiem un viņu reakcijām, tev ir aptuvena nojausma, kurš bija pirmais kauliņš.
Stass teica, lai es nokārtoju savas un Darias nesaskaņas, un viņš negribot dzirdēt atrunas. Daria izdzīvo savas 5 minūtes, viņa guļ ar kādu, kam ir nauda un sieva. Kā es teicu šīs ir Darias minūtes, tāpēc es iešu un nolūgšos, kā sievai pienākas. Visticamāk viņai neko vairāk arī nevajag. Viņa tikai grib redzēt, cik pazemīgi es lūgšos.
Daria, es būšu ļoti pazemīga, es domāju, tu būsi apmierināta. Es pat piedāvāšu savu draudzību. Bet nepārproti, tas nav personīgi, tas ir tikai bizness.

12/8/14 10:38 pm

Daria kliedza, un kliedza uz mani. Viņa teica, ka es esmu stulba, man neesot sirds un es nevarot aizvērties. Beigās viņa kliedza, lai es vienkārši aizveros.
Viņai ir taisnība. Es reti atklājos pa īstam, es izliekos par šo ļoti virspusējo un ne pārāk dziļo cilvēku, es labrāt paturu pie sevis lietas, kas man liek kaut ko just.
Jūtas ir beigu sākums un atver durvis uz elli.
Es labāk esmu stulba un nejūtīga.
Un es arī laikā nevaru aizvērties, un par to man ir visas no sirds ļoti, ļoti žēl.

12/6/14 12:03 am

Kad Stass ir prom, viņš man zvana vēlu vakaros. Viņš vienmēr man prasa, vai es negulēju, un es vienmēr saku, ka nē, pat ja tā nav.
Mēs runājam, es guļu uz labā sāna un skatos uz Stasa spilvenu. Man patīk iztēloties, ka Stass guļ uz kreisā sāna un redz neesošu mani.
Es režisēju mazu filmiņu savā prātā. Mūsu guļamistabas ir jūdzēm tālu, bet tās kļūst par vienu istabu un mēs esam blakus, un mēs skatāmies viens uz otru, un sarunājamies.
Īss skūpsts, Stass mani pievelk sev klāt, mēs izslēdzam gaismas un aizmiegam.

11/27/14 09:04 pm

Ļoti reti ir brīži, kad darbi ir apdarīti, un ir laiks ievilkt elpu. Tad es saprotu, cik viena es esmu; jo nav neviena, kam varētu piezvanīt un pabūt kopā, esot tālu prom.

11/22/14 11:58 pm

Mani virza mani triggers. Gaiss, ko es izelpju noteiktā veidā. Vai arī plaukstas, kas ir vērstas uz augšu un nedaudz pavērtas. Man gribētos teikt, ka man ir labāk, bet tā nav, man joprojām gribās šņaukt un griezt.
Un tad es atceros, savu kreiso sānu. Un ja tas nepalīdz, es apskatu savas rētas.
Katru, no gurna līdz pat pāri elkonim.

11/18/14 03:00 pm

Bez iemesla un pēkšņi mans tēvs grib nodot dažas no viņa ārpus Krievijas kompānijām man. Tēvs paliekot vecs. Viņam neesot nekādu nodomu, bet es zinu, ka nekad tā nav. Viņš saka, ka uz Ņikitas šķīvja esot par daudz. Arī es esot viņa (meita).
Arī man izrādās ir nozīme.
Es esmu sava vīra sieva. Arī sava tēva meita. Es esmu divas un tajā pašā laikā neviena. Sapinusies.
Pārāk daudzslāņaini. Viss.

11/10/14 12:25 am

Viesu izvietojums, ziedi, trauki, krāsas, ēdienkarte, viesu izklaides, mana dzīve...

10/26/14 09:11 pm

Mazeltov! ir tas, ko piedien teikt, kad apsveic ebreju jaunlaulātos, un nevis tās domas, kas skrien cauri manai smukajai galviņai, kad esmu piemirsusi elementāras manieres.

10/19/14 09:44 pm

Šorīt mani pamodināja dālijas un "paldies” zīmīte no Stasa. Šonedēļ es gribēju dzert tēju un skatīties rīta kino seansus, iet uz mūzikliem, pusdienot vietās, kas ļauj padomāt, bet tā vietā Stass uzstājīgi prasīja, lai es satiekos ar dizaina firmām priekš viena no viņa projektiem. Tas izvērtās laikietilpīgāk nekā plānots.
Viņš teica, ka viņš man uzticoties, un tikai tāpēc.

10/12/14 11:47 pm

Vakar Stass aizbrauca uz Hong Kongu, viņš gribēja, lai es braucu viņam līdzi. Man šķita, ka labāk būtu, ja es paliktu un sāktu rehabilitācijas kursu. Man vajag laiku, lai saprastu, kāpēc notika tā, kā notika.
Ņikita ir Londonā, par ko man prieks. Arī Helena ir atbraukusi, mēs rīt iesim skatīties Crown Jewels, jo tas ir Helenas mīļākais muzejs, viņa tur iet katru reizi, esot šeit.
Pagājušo nedēļu Ļevs man atsūtīja ziņu, ka viņš meklējot dzīves vietu Londonā.
Mazi gabaliņi no mozaīkas, kuri nav savienojami un saprotami, un ir absolūti atsevišķi. Mazi gabaliņi bez nozīmes.

9/28/14 09:01 pm

Es visu laiku baidījos, ka Stass pateiks, ka šī ir gala stacija un mēs esam atbraukuši.
Es izstāstīju visu kā bija.
Es teicu, ka es atkal sāku visu no sākuma, pagaidām tās ir 10 dienas. Es pati nezinu, vai es sev ticētu, bet Stass ir mans balsts. Vēl viena iespēja, visticamāk arī pēdējā.
Viņš šodien mazgāja manus matus.

9/25/14 10:27 pm

Kaut kur fonā runā tv diktori un ziņo par laiku, ražu un politiku.
Laiks ir nepārejošs.
Es gribu mazliet kokaīna, lai pasaule atkal iegūtu jēgu, un es beidzot varētu pamosties.
Es dzeru kafiju, un domāju, ko ar sevi iesākt, esot kārtējā sākumā.

9/18/14 12:24 am

Londonas šķietamā brīvība ir ilūzija.
Es esmu atgriezusies mūsu dzīvoklī, jo man ļoti, ļoti vajadzēja māju sajūtu. Stasa šeit nav un tā ir pat labāk, jo es nezinu, kā es viņam izskaidrotu neskaitāmās šuves un stikla griezumus manā kreisajā sānā, rokā un gurnā.
Es raudu no ik vienas kustības, jo sāp.
Es jūtos bezspēcīga.
Es esmu kritusi.
Powered by Sviesta Ciba