. love

Recent Entries

9/3/14 10:42 pm

Stass šovakar atgriežas. Viņš braukšot pie manis uz vīnu. Viņš apsolīja pēc tam braukt uz dzīvokli, jo viņam rīt esot daudz darāmā.
Es skatos uz sevi spogulī un cenšos noslēpt negulētās naktis.
Es zinu, ka man vajadzētu pārtraukt, bet man patīk tas mirklis, būšana tajā miglā, kas tevi aptver un reizēm izklīst, un tad viss liekas skaidrāks. Tikai vēl nedaudz un tad viss.
Ir pārāk labi, lai beigtu.

8/25/14 09:59 pm

Dīvāni striptīza klubos ir vienādi, tie visi ir maziet lipīgi.
Džonatans vakar nakti kaut kur pazuda.
Ice dejoja man. Viņas acis bija melnas un mati blondi. Lūpas sarkanas tāpat kā nagi, viņa spēlējās ar saviem krūšu galiem, kas bija tvirti un mazi, viņas pirksti bez īpašasnozīmes ieslīdēja viņas kājstarpē, Ice bija slapja.
Es sēdēju dīvānā un piefiksēju kadrus, es ļāvu viņai pieskarties manai sejai un krūtīm, es ļāvu viņai mani noskūpstīt. Viņas pirksti bija mazliet raupji, kad tie iespiedās manī.
Tagad Ice ir manā dušā, pēc tam viņa ies uz darbu.
Stass ir prom.

8/18/14 11:17 pm

Stass zina, un es visu noliedzu. Protams, ka viņš zina, jo cilvēki runā, un dažiem cilvēkiem maksā tieši par to, lai viņi pateiktu Stasam visu svarīgo, kas dienas laikā notiek, un redz kā beidzot tas atmaksājās, beidzot viņi var pateikt, ka es daru kaut ko ievērības cienīgu.
Stass man pajautāja, kā man sokas ar būšanu tīrai, es teicu, viss ir ideāli. Labāk kā jebkad.
Viņš man neticēja un ievilka pa seju. Es joprojām visu noliedzu .
Kreisais vaigs pulsē. Es ievācos Claridges.
Šķiet es pierakstu detaļas, lai nepazustu visā šajā pārvākšanās jezgā.
Es atvadījos no Jekaterinas Ivanovnas, es cenšos visu atcerēties, bet visticāmāk tas mirklis pazudīs kopā ar maniem skurbuma mirkļiem, es biju high as a kite.
Stass grib, lai es atrodu mums mājas Londonā, bet es nezinu vai man tam būs laiks, jo man ir narkotikas, kuras lietot.
Ja Stass zinātu, viņš mani nosistu.

8/13/14 10:17 pm

Es varu salikt savu dzīvi taisni, kā zupas bundžas Vorhola gleznās, līdz vienā brīdī viss,pilnīgi viss nobrūk.
Dažas dienas atpakaļ es piezvanīju savam dīlerim, un viņš atbildēja, viņam joprojām ir tas pats numurs.
Es jūtos, tik labi, to mazo brītiņu, un pēc tam viena bezgalīga vainas sajūta.
Helena iet uz AA sapulcēm, un viņa runā, un runā, katru reizi vienu un to pašu, jo viņa noraujas ik pāris nedēļas.
Pāris nedēļas, vai pāris gadi, kāda atšķirība; jo viņi agrāk vai vēlāk atgriežas, teica mans dīleris.

7/22/14 10:36 pm

Stass saka, ka mums ir jāpamet Maskava, esot laiks.
Man smeldz sirds, jo es beidzot esmu iesakņojusies šeit, manā dzimtenē, kur tikumi ir bez gala jancīgi.
Ir laiks, un vīram ir taisnība.
Mēs guļam mūsu gultā, un velkam ar pirkstiem pa otra seju kā indiāņi, kas krāso viens otru karam.
Nekas cits vairs neeksistē, tikai es un tu, un karš. Mēs atvadāmies.

6/29/14 02:39 pm

Es kunkstēju un lūdzos Stasu, lai viņš pārstāj, lai savāc savus pirkstus un izbeidz.
Stass mani skūpstīja un jautāja, cik ļoti es gribu, lai viņš tā vairs nedara, es kliedzu spilvenā, ka, ļoti.

6/2/14 01:59 pm

Stass ir kļuvis ļoti prasīgs, viņš vēlas, lai es esmu Maskavā pie viņa, kamēr es vēlos būt citur.
Es esmu pieņēmusi realitāti par to, ka nav jēgas iegādāties lielu māju, jo diezin vai mums jebkad būs nepieciešamas istabas bērniem.Es to esmu norijusi; mums nebūs bērnu istabas.
Es nezinu, vai es varu būt tā , kuru Stasam vajag.
Es nezinu vai es maz vēl gribu būt Stasa sieva, bet es zinu, ka vēl mazāk es gribu būt Stasa bijusī sieva. Es tīri praktiski nezinu, ko es darītu, ja mēs izšķirtu mūsu laulību. Stass paņemtu visu, ko viņš man jebkad ir devis.
Es zinu tikai to, ka es daudz ko nezinu, un es zinu, ka citu cilvēku laulības ir vēl tukšākas, un tās joprojām pastāv un absolūti nekas neliecina par to drīzu beigšanos.

5/22/14 09:43 pm

Dažreiz vīns tevi atver kā saule pārgatovojušos augli, un tu gadies vienā māja ar vīrieti, kurš tevi iekāro un liekas ir gaidījis tieši tevi. Tu arī viņu ievēro, jo viņš tevi grib tik stipri, ka tā jau vairs ir tikai semantika. Viņš tevi iegūst mazliet par ātru un sāpīgu, atstājot jūtīgus krūšu galus un sūrstošu kājstarpi.
Viņš ņem un atplēš tevi vaļā līdz galam un bez žēlastības.
Manas lūpas smaida.

5/20/14 06:56 pm

Ņikita ir paslēpies Spānijas ziemeļos, villā, kura man atgādina bērnību.
Jau toreiz man šī villa likās kā izgriezts gabaliņš no džungļiem, tagad man liekas, ka krūmi ir vēl vairāk sazaļojuši, puķes pieņēmušās spēkā un simtgadīgajos kokos ir apmetušies neskaitāmi putni.
Man visu laiku šķita, ka tēvs no šīs mājas ir atbrīvojies, kad viņa un mammas civilizētā līdzās pastāvēšana izbeidzās, bet nē izrādās māja visu laiku esot bijusi mums pieejama.
Šeit ir miers, man škiet, ka tūlīt, tūlīt Jekaterina Ivanovna iznāks uz terases, lai gan viņa šeit nekad nav bijusi, un teiks, ka sievietei nepiedien kūpināt cigārus un lakt portvīnu.
Mans brālis zina cigārus.
Stass vēloties mani Maskavā.

4/29/14 10:09 pm

Tas bija armanjaks, pēc kā smaržoja Ļeva elpa.

4/25/14 10:31 pm

Kā es zinu, ka mans vīrs vēl mani mīl? Īsi atbildot, zinu un viss, un lieciet jūs visi mani mierā. Bet, ja nu ir nepieciešama viena atbilde (atbildes pēc), tad es to zinu tāpēc, ka no rītiem viņš mani pievelk sev klāt un reizēm noskūpsta manu muguru.
Marina apgalvoja, ka tas esot muļķīgs izskaidrojums, jo esot taču arī tādi cilvēki, kas apskauj neko ar to nedomājot.
Es viņai atbildēju, ka nemaz nezināju, ka mīlestība kā tāda ir viņas dienas kārtībā.

3/30/14 05:31 pm

Mani mīļie un ilgi lolotie dēmoni atkal grib nākt ārā un spēlēties.

3/26/14 11:41 pm

Kannas. Visi izliekas, ka viss ir vislabākajā kārtībā.
Es dzeru šampanieti un svinu to, ka joprojām esmu šai saulē.
Stass velta man nosodošus skatienus. Beidzot viņš skatās uz mani.
Beidzot.

3/24/14 12:49 am

Neveiksmīgi, tas pat nav īstais vārds, ļoti, ļoti stulbi būt labāks apzīmējums, bet arī ne līdz galam akurāts. Es dzēru vīnu, un lietoju nomierinošās tabletes, jo man bija raizes un satraukums, un vienā brīdī man nojuka tablešu skaits, es joprojām biju satraukta, vīna glāžu skaits man jau sen bija sajucis, un tad es pamodos slimnīcā.

3/19/14 09:11 pm

Mana klātbūtne tiekot pieprasīta Maskavā, nekavējoties.

2/28/14 10:06 pm

Es lasu Tennessee Williams un pie sevis atkārtoju monologus, es vēroju vēju, kas dzenā mākoņus. Melna kafija.
Es skatos tālumā, kur klīst manas domas. Tās ir tik tālu un izplūdušas, ka nevar saprast vai tās maz ir manas, un vai tās maz domā.
Līdzenumi, plakani līdz bezgalībai.

2/12/14 11:42 pm

Kadie ir meitene, kuras vecmeitu ballīte parāva mani līdzi un lika pazaudēties.
Kadie ir no dienvidiem un tic visam iespējamajam, viņai patīk zīmes un sakritības, un gari un dzīves minēšana. Viņa pāriešot vīra uzvārdā, jo tas būšot jaunas dzīves sākums, noteikti labākas dzīves sākums. Viņa riskēšot, jo sliktāk kā tagad nevarot būt.
Lai Kadie veicas, es viņu vairs nekad nesatikšu un neuzzināšu kā viņas stāsts turpinājās.

2/4/14 12:35 am

Man ir nenozīmīgs sekss ar neizteiksmīgiem partneriem.
Es atcerējos to vienu reizi kāda pasākuma laikā, kad mēs ieslēdzāmies tualetē un Stass nesaudzīgi norāva man biksītes un nolaizīja manu klitoru, vēl un vēl, un vēl, like there was no tomorrow.

1/26/14 10:59 pm

Jau neskaitāmas dienas mans sederināšanās gredzens dus pie manas sirds iekārts ķēdītē, paslēpts no svešām acīm.
Jau nesaskaitāmas dienas es esmu prom no Maskavas, Stasa un visa.
Jauno gadu es sagaidīju Argentīnas Andu kalnu būdā, kopā ar svešiniekiem, ēdot žāvētu gaļu un klāt piedzerot šņabi.
Es kaut kad ierados ASV un iegādājos auto (lietotu), es braucu, kur acis man rāda, reizēm braucot pretī lietum, reizēm klausoties vietējo radio. Es nakšņoju vietās, kuras jau pārāk sen ir zem jebkuras kritikas, tās sauc par viesnīcām tikai tāpēc, ka tās ir jāsauc kaut kā. Tās papīra biezuma sienas, un tūkstošu izgulētās gultas...
Es sāku strādāt kādā ceļmalas ēstuvē, bet šodien un arī citas dienas es vairs neieradīšos darbā. Es tiko esmu ieradusies Oskaloosa, Iowa.
Stass ir nesazvanāms, māte saka, lai es atgriežos un viņai ir taisnība.
Es domāju apmesties Čikāgā un pazust pūlī.

12/20/13 10:33 pm

Mani vecāki šķiet civilizēti un varbūt pat laimīgāki, katrā ziņā citādāki nekā manā bērnībā. Es joprojām nevaru saprast vai tas viss ir viens liels teātris, kuram tūlīt,tūlīt iebruks jumts, vai arī tā ir tīra patiesība.
Es nevaru vainot viņus, ka toreiz viss bija tā kā bija, jo tagad ir tagad, un toreiz bija tā kā bija. Un tas bija sen. Mana sirds ir atmaigusi, es esmu piedevusi, es esmu atgriezusies.
Man ir bail no tā, ka viss sabruks, un šī būs bijusi viena skaista ilūzija.
Powered by Sviesta Ciba