. love

Recent Entries

10/12/14 11:47 pm

Vakar Stass aizbrauca uz Hong Kongu, viņš gribēja, lai es braucu viņam līdzi. Man šķita, ka labāk būtu, ja es paliktu un sāktu rehabilitācijas kursu. Man vajag laiku, lai saprastu, kāpēc notika tā, kā notika.
Ņikita ir Londonā, par ko man prieks. Arī Helena ir atbraukusi, mēs rīt iesim skatīties Crown Jewels, jo tas ir Helenas mīļākais muzejs, viņa tur iet katru reizi, esot šeit.
Pagājušo nedēļu Ļevs man atsūtīja ziņu, ka viņš meklējot dzīves vietu Londonā.
Mazi gabaliņi no mozaīkas, kuri nav savienojami un saprotami, un ir absolūti atsevišķi. Mazi gabaliņi bez nozīmes.

9/28/14 09:01 pm

Es visu laiku baidījos, ka Stass pateiks, ka šī ir gala stacija un mēs esam atbraukuši.
Es izstāstīju visu kā bija.
Es teicu, ka es atkal sāku visu no sākuma, pagaidām tās ir 10 dienas. Es pati nezinu, vai es sev ticētu, bet Stass ir mans balsts. Vēl viena iespēja, visticamāk arī pēdējā.
Viņš šodien mazgāja manus matus.

9/25/14 10:27 pm

Kaut kur fonā runā tv diktori un ziņo par laiku, ražu un politiku.
Laiks ir nepārejošs.
Es gribu mazliet kokaīna, lai pasaule atkal iegūtu jēgu, un es beidzot varētu pamosties.
Es dzeru kafiju, un domāju, ko ar sevi iesākt, esot kārtējā sākumā.

9/18/14 12:24 am

Londonas šķietamā brīvība ir ilūzija.
Es esmu atgriezusies mūsu dzīvoklī, jo man ļoti, ļoti vajadzēja māju sajūtu. Stasa šeit nav un tā ir pat labāk, jo es nezinu, kā es viņam izskaidrotu neskaitāmās šuves un stikla griezumus manā kreisajā sānā, rokā un gurnā.
Es raudu no ik vienas kustības, jo sāp.
Es jūtos bezspēcīga.
Es esmu kritusi.

9/3/14 10:42 pm

Stass šovakar atgriežas. Viņš braukšot pie manis uz vīnu. Viņš apsolīja pēc tam braukt uz dzīvokli, jo viņam rīt esot daudz darāmā.
Es skatos uz sevi spogulī un cenšos noslēpt negulētās naktis.
Es zinu, ka man vajadzētu pārtraukt, bet man patīk tas mirklis, būšana tajā miglā, kas tevi aptver un reizēm izklīst, un tad viss liekas skaidrāks. Tikai vēl nedaudz un tad viss.
Ir pārāk labi, lai beigtu.

8/25/14 09:59 pm

Dīvāni striptīza klubos ir vienādi, tie visi ir maziet lipīgi.
Džonatans vakar nakti kaut kur pazuda.
Ice dejoja man. Viņas acis bija melnas un mati blondi. Lūpas sarkanas tāpat kā nagi, viņa spēlējās ar saviem krūšu galiem, kas bija tvirti un mazi, viņas pirksti bez īpašasnozīmes ieslīdēja viņas kājstarpē, Ice bija slapja.
Es sēdēju dīvānā un piefiksēju kadrus, es ļāvu viņai pieskarties manai sejai un krūtīm, es ļāvu viņai mani noskūpstīt. Viņas pirksti bija mazliet raupji, kad tie iespiedās manī.
Tagad Ice ir manā dušā, pēc tam viņa ies uz darbu.
Stass ir prom.

8/18/14 11:17 pm

Stass zina, un es visu noliedzu. Protams, ka viņš zina, jo cilvēki runā, un dažiem cilvēkiem maksā tieši par to, lai viņi pateiktu Stasam visu svarīgo, kas dienas laikā notiek, un redz kā beidzot tas atmaksājās, beidzot viņi var pateikt, ka es daru kaut ko ievērības cienīgu.
Stass man pajautāja, kā man sokas ar būšanu tīrai, es teicu, viss ir ideāli. Labāk kā jebkad.
Viņš man neticēja un ievilka pa seju. Es joprojām visu noliedzu .
Kreisais vaigs pulsē. Es ievācos Claridges.
Šķiet es pierakstu detaļas, lai nepazustu visā šajā pārvākšanās jezgā.
Es atvadījos no Jekaterinas Ivanovnas, es cenšos visu atcerēties, bet visticāmāk tas mirklis pazudīs kopā ar maniem skurbuma mirkļiem, es biju high as a kite.
Stass grib, lai es atrodu mums mājas Londonā, bet es nezinu vai man tam būs laiks, jo man ir narkotikas, kuras lietot.
Ja Stass zinātu, viņš mani nosistu.

8/13/14 10:17 pm

Es varu salikt savu dzīvi taisni, kā zupas bundžas Vorhola gleznās, līdz vienā brīdī viss,pilnīgi viss nobrūk.
Dažas dienas atpakaļ es piezvanīju savam dīlerim, un viņš atbildēja, viņam joprojām ir tas pats numurs.
Es jūtos, tik labi, to mazo brītiņu, un pēc tam viena bezgalīga vainas sajūta.
Helena iet uz AA sapulcēm, un viņa runā, un runā, katru reizi vienu un to pašu, jo viņa noraujas ik pāris nedēļas.
Pāris nedēļas, vai pāris gadi, kāda atšķirība; jo viņi agrāk vai vēlāk atgriežas, teica mans dīleris.

7/22/14 10:36 pm

Stass saka, ka mums ir jāpamet Maskava, esot laiks.
Man smeldz sirds, jo es beidzot esmu iesakņojusies šeit, manā dzimtenē, kur tikumi ir bez gala jancīgi.
Ir laiks, un vīram ir taisnība.
Mēs guļam mūsu gultā, un velkam ar pirkstiem pa otra seju kā indiāņi, kas krāso viens otru karam.
Nekas cits vairs neeksistē, tikai es un tu, un karš. Mēs atvadāmies.

6/29/14 02:39 pm

Es kunkstēju un lūdzos Stasu, lai viņš pārstāj, lai savāc savus pirkstus un izbeidz.
Stass mani skūpstīja un jautāja, cik ļoti es gribu, lai viņš tā vairs nedara, es kliedzu spilvenā, ka, ļoti.

6/2/14 01:59 pm

Stass ir kļuvis ļoti prasīgs, viņš vēlas, lai es esmu Maskavā pie viņa, kamēr es vēlos būt citur.
Es esmu pieņēmusi realitāti par to, ka nav jēgas iegādāties lielu māju, jo diezin vai mums jebkad būs nepieciešamas istabas bērniem.Es to esmu norijusi; mums nebūs bērnu istabas.
Es nezinu, vai es varu būt tā , kuru Stasam vajag.
Es nezinu vai es maz vēl gribu būt Stasa sieva, bet es zinu, ka vēl mazāk es gribu būt Stasa bijusī sieva. Es tīri praktiski nezinu, ko es darītu, ja mēs izšķirtu mūsu laulību. Stass paņemtu visu, ko viņš man jebkad ir devis.
Es zinu tikai to, ka es daudz ko nezinu, un es zinu, ka citu cilvēku laulības ir vēl tukšākas, un tās joprojām pastāv un absolūti nekas neliecina par to drīzu beigšanos.

5/22/14 09:43 pm

Dažreiz vīns tevi atver kā saule pārgatovojušos augli, un tu gadies vienā māja ar vīrieti, kurš tevi iekāro un liekas ir gaidījis tieši tevi. Tu arī viņu ievēro, jo viņš tevi grib tik stipri, ka tā jau vairs ir tikai semantika. Viņš tevi iegūst mazliet par ātru un sāpīgu, atstājot jūtīgus krūšu galus un sūrstošu kājstarpi.
Viņš ņem un atplēš tevi vaļā līdz galam un bez žēlastības.
Manas lūpas smaida.

5/20/14 06:56 pm

Ņikita ir paslēpies Spānijas ziemeļos, villā, kura man atgādina bērnību.
Jau toreiz man šī villa likās kā izgriezts gabaliņš no džungļiem, tagad man liekas, ka krūmi ir vēl vairāk sazaļojuši, puķes pieņēmušās spēkā un simtgadīgajos kokos ir apmetušies neskaitāmi putni.
Man visu laiku šķita, ka tēvs no šīs mājas ir atbrīvojies, kad viņa un mammas civilizētā līdzās pastāvēšana izbeidzās, bet nē izrādās māja visu laiku esot bijusi mums pieejama.
Šeit ir miers, man škiet, ka tūlīt, tūlīt Jekaterina Ivanovna iznāks uz terases, lai gan viņa šeit nekad nav bijusi, un teiks, ka sievietei nepiedien kūpināt cigārus un lakt portvīnu.
Mans brālis zina cigārus.
Stass vēloties mani Maskavā.

4/29/14 10:09 pm

Tas bija armanjaks, pēc kā smaržoja Ļeva elpa.

4/25/14 10:31 pm

Kā es zinu, ka mans vīrs vēl mani mīl? Īsi atbildot, zinu un viss, un lieciet jūs visi mani mierā. Bet, ja nu ir nepieciešama viena atbilde (atbildes pēc), tad es to zinu tāpēc, ka no rītiem viņš mani pievelk sev klāt un reizēm noskūpsta manu muguru.
Marina apgalvoja, ka tas esot muļķīgs izskaidrojums, jo esot taču arī tādi cilvēki, kas apskauj neko ar to nedomājot.
Es viņai atbildēju, ka nemaz nezināju, ka mīlestība kā tāda ir viņas dienas kārtībā.

3/30/14 05:31 pm

Mani mīļie un ilgi lolotie dēmoni atkal grib nākt ārā un spēlēties.

3/26/14 11:41 pm

Kannas. Visi izliekas, ka viss ir vislabākajā kārtībā.
Es dzeru šampanieti un svinu to, ka joprojām esmu šai saulē.
Stass velta man nosodošus skatienus. Beidzot viņš skatās uz mani.
Beidzot.

3/24/14 12:49 am

Neveiksmīgi, tas pat nav īstais vārds, ļoti, ļoti stulbi būt labāks apzīmējums, bet arī ne līdz galam akurāts. Es dzēru vīnu, un lietoju nomierinošās tabletes, jo man bija raizes un satraukums, un vienā brīdī man nojuka tablešu skaits, es joprojām biju satraukta, vīna glāžu skaits man jau sen bija sajucis, un tad es pamodos slimnīcā.

3/19/14 09:11 pm

Mana klātbūtne tiekot pieprasīta Maskavā, nekavējoties.

2/28/14 10:06 pm

Es lasu Tennessee Williams un pie sevis atkārtoju monologus, es vēroju vēju, kas dzenā mākoņus. Melna kafija.
Es skatos tālumā, kur klīst manas domas. Tās ir tik tālu un izplūdušas, ka nevar saprast vai tās maz ir manas, un vai tās maz domā.
Līdzenumi, plakani līdz bezgalībai.
Powered by Sviesta Ciba