Stass ir pilsētā.
Es skatījos uz parku zem mūsu logiem, un vēroju savu atspulgu.
Stasam ir tik spēcīgas rokas, kas zina kā mani apskaut. Viņš jautāja, kā man iet, un rokas tikmēr glāstīja mani. Es skatījos uz viņa atpulgu, un teicu, ka labi. Es jautāju, kā iet viņam, kamēr glāstīju viņa kaklu. Viņš atbildēja, ka nu jau labāk.
Mēs skatījāmies uz sevi, lai atcerētos.