Tēja ar mēness stariem, vērojot kalnus.
Glāstošas naktis, bez steigas pabeigtas domas.
Mēs esam atdalījušās un palikušas sev, man pietiek ar tējas glāzi, tu gribi visu mēness gaismu.
Tējas nomods, mēs esam pārāk dažādas un trauslā kopība ir beigusies, kas likās neiespējami, jo mēs turējām viena otras roku, kad nebija mēness staru un zvaigzņu, un smaidījām vakara pasakas kādā no mūsu 1001 versijām.