Tu atstāj lamatas kā mazus uzmanības apliecinājumus, un gaidi, lai es tajās ieskrietu, un paliktu tur pie vietas. Aizslēgtas durvis, un pateikt es te biju, piekluvēt pie loga, kad es laižos miegā. Piezvanīt, jo ja nu es esmu pagājusi garām taviem tīkliem. Vērot manus soļus no attāluma, bet ne pārāk tālu.
Tu jau tā nemaz nedomāji, un es esmu pārpratusi. Mēs taču esam draugi.
Joks, joks taču.
Raudiens, dziļš raudiens, un izmisums.