Baltas mākoņu muguras, un sasalusi elpa. Smacējoša vientulība un komunikācija, jau otro nedēļu, runāt, un atkārtot, neviens tevi nedzird, vai netic, un tu skaties lielām acīm un dzer ūdeni, lai vārdi veiklāk ripotu no mutes. Atpakaļ ceļa un citu ceļu nav.
Izelpa.
Tāla pilsēta zem mums, stikla sienas bez neviena loga, saprotu kāpēc, jo es lektu.