Mūsu prieks vairs nav paslēpjams, Stass uztraucas, nevarot būt man blakus, es savukārt atsakos pamest lauku mieru.
Mana māte ciemojas un mani pieskata pēc Stasa ielūguma, mums dzīvojas saticīgi un panesami. Es tveru mirkļus mierīgāk, jo manī ir mazulis, kuram, gluži tāpat kā mammai, pavisam nejauši sanāk visas pasaules drāmas un performances!
Mans mazais haosiņš un prieks :)