Es varu salikt savu dzīvi taisni, kā zupas bundžas Vorhola gleznās, līdz vienā brīdī viss,pilnīgi viss nobrūk.
Dažas dienas atpakaļ es piezvanīju savam dīlerim, un viņš atbildēja, viņam joprojām ir tas pats numurs.
Es jūtos, tik labi, to mazo brītiņu, un pēc tam viena bezgalīga vainas sajūta.
Helena iet uz AA sapulcēm, un viņa runā, un runā, katru reizi vienu un to pašu, jo viņa noraujas ik pāris nedēļas.
Pāris nedēļas, vai pāris gadi, kāda atšķirība; jo viņi agrāk vai vēlāk atgriežas, teica mans dīleris.