Salikt visus atkal kopā kā puzles gabaliņus, lai beigu beigās taptu tā viena aina, pie kuras tik ilgi un rūpīgi ir strādāts. Un nedod Dievs, ka kāds no gabaliņiem ir ielikts nepareizā vietā vai vēl sliktāk, ir pazudis kaut kur procesa gaitā.
Es varu dusmoties un nīst, bet ir pienācis laiks piedot, aizmirst un dzīvot tālāk. Es, mani vecāki, Ņikita un tante Daša, mēs sāksim no jauna, jo ģimene ir kaut kas, kas tevi velk un pievelk, un ja tu tam neļaujies beigas ir pielīdzināmas mūžīgam pasaules galam. Ir laiks, mums visiem būt vienai ģimenei.
Tā vajag un pieklājās, un tas ir pareizi, un mani neinteresē tas, ka kādam tas varētu nepatikt, tas vienkārši notiks, jo es tā esmu izlēmusi.