Helena ir saderinājusies. Ar savu mūža mīlestību, ar savu Adamu. Viss, kas viņai esot bijis nepieciešams, esot bijis nedalīta uzmanība, bezgalīgi tās pierādījumi. Ak Helena, viņa ir kā maza meitene, kam patīk dāvanas, ļoti, ļoti dārgas dāvanas. Mēs brauksim uz telavivu pēc pāris nedēļām, lai svinētu Helenas un Adama savienību. Tas ir tik skaisti. Un tik drīz.
Es joprojām tam nespēju noticēt.Šķiet ir sācies pavisam kas jauns.