Viskijs apklusināja manas domas, par to, ka viņas vietā varēju būt es, un viņa apciemotu mani. Rehabilitācijas centri ir kā nebeidzama vasaras nometne, bez gala. Man ir žēl Helenas un mūsu dzīves, kas tika izniekotas.
Man joprojām pietrūkst tas viens vienīgais kokaīna mirklis, katru dienu.
Tas nav vārdos izsakāms...