Es joprojām tam nespēju noticēt, es esmu mierīga, tik mierīga, ka mani tas biedē. Tādām lietām ir jāuztrauc, normālus cilvēkus tas uztrauc, viņi raud, sit traukus, nerunā, brauc prom, pieprasa šķiršanos, iet piedzerties, grib atriebties.
Manā galā, pilnīgs nekas.
Tagad es sēžu un domāju, kā man uzvesties, kad Stass pārnāks. Ko darītu normāla, iespējams mīloša sieva, ja uzzinātu, ka vīram būs bērns no kādas citas. Es ticu Dievam, un ticu, ka viņš bērnu nepieļaus.