Mēs gaidam, un slimnīcas gaisma līst mums pāri. Es visu laiku gribu ēst, es esmu pārēdusies snickers, un es jūtos vainīga, ka man gribās ēst. Un mani nagi ir sausi, bez lakas, tie izskatās slikti, un es domāju, kad es varēšu aiziet pie manikīra.
Es jūtos vainīga, jo es domāju par visu ko citu, bet ne par viņu. Un mēs gaidām, viņa pamošanos vai arī absolūtu aizmigšanu.