Reizēm es domāju par lēmumiem, reizēm es par to domāju daudz.
kuri bija ti pareizie, kuri nepareizie?
kāpēc es vienmēr tik ļoti svārstos un nespēju izlemt?
Vai tāpēc man tik ļoti neiet darba jomā, jo visi redz manu nepārliecinātību?
Pēdējā gada laikā ļoti daudz vērtēju savu dzīvi, izglītības izvēli, darba pieredzi, cilvēkus un manu attieksmi pret to visu. Izskatās, ka būtu varējis būt sliktāk, taču esmu palaidusi garam daudz labas izdevības, kas saistās ar darbu, neesmu pievērsusi uzmanību savai nākotnes plānošanai, bet esmu skrējusi pakaļ lietām, ko nevar iegūt, kā vīrieši, kas nav emocionāli vai fiziski pieejami (laikam mana vājība) un vienkāršākiem darbiem bez izaicinājumiem, darbā gūtās traumas uztverot pārāk personīgi un saasināti.
Un vēl esmu pazaudējusi tik daudz draugus, šajā gadā tie atbirst no mana loka kā vēl nekad un nekas negadās vietā, bet daba nemīl tukšumu.
Taču es redzu, ka esmu izmantojusi dažas izdevības, pat ja pēc tam viss ir bijis sačakarets.. Tās es nemainītu ne pret ko.