Pasaciņa
Skrien un skrien un neapstājas; zemes virsū nav tai mājas
 
11th-May-2006 01:18 am
Kaut kas par tauriņiem, kas dzīvo brīžiem un mirkļiem nevis dienām. Kaut kas par spārnotā pūķa viendienīša piepildītu dzīvi un cilvēka izšķiestiem gadiem.

Pienāks brīdis, kad dvēsele vai plīsīs pušu atvadoties no īpaši mīļa horizonta vai saulainas ielejas, un vaigus slacīs asaras, bradājot pa rudenīgām, čaukstošām lapām; skaistuma un iznīcības apzināšanās. Raudās dvēsele, kas pret otra dvēseli vai pukstošu sirdi ir cieta kā krams.

Bet tauriņi ir skaisti. It sevišķi baltie un gaiši dzeltenie, kas aiz sevis kāpostu laukos sēj iznīcību. Nevienu tak neinteresē secība un nākamība, tauriņi ir skaisti! Šobrīd.

=)
Comments 
12th-May-2006 09:05 pm
aizlūgums par viendienīti.

atļaujiet viņai brīnumu,
jums taču paliek savs!
atļaujiet viņai brīnumu,
un jums arī ļaus.
(Viks.)
17th-May-2006 07:49 pm
Nu, es nezinu, starp kāpostiem un tauriņiem es tomēr izvēlos pēdējos... Tiesa, es nekad neesmu kopis un diez vai jebkad kopšu kādu no viņiem, tādēļ dārznieka viedoklis varētu būt citāds. Kāposti man negaršo un tauriņi man patīk.
23rd-May-2006 10:25 am
Tu pat iedomāties nevari, cik tas ir jauki ^^
This page was loaded Jan 23rd 2025, 3:33 pm GMT.