Materiālisti ir tie, kam ir konkrēti, reāli sasniedzami mērķi, viņi skaidri zin, kas jādara šo mērķu sasniegšanai, apzinās ko tas viņiem maksās, un maksā nepieciešamo cenu. Reti par materiālistiem dēvē tos, kas jau pa kādai taustāmai daļai savu mērķi (Karjera, Slava, Vara, Prestižs, Nauda utml) nav sasnieguši.

Vairumam par ideālistiem dēvētājiem sapnis ir tāds pats kā materiālistiem, bet viņi ne īpaši apzinās cenu, kas par savu sapni būs jāmaksā. Un savas nezināšanas dēļ vai nu nedara neko, vai rada sev darbības ilūziju, darot galīgi ne tās lietas. Dažiem, par spīti nezināšanai, paveicas.
Tā kā viņu rīcība pavisam objektīvi nav mērķtiecīga - tad viņi ir tie, ko uzskatam par bezmērķīgiem un, bieži vien, neizdarīgiem.

Retāk par ideālistiem dēvē tos, kuru mērķi vienkārši pārāk maz ir saistīti ar to, ko ar mērķi sapratīs materiālisti. Visādi bulšiti kā garīgā atklāsme, iekšējā harmonija, pasaules iepazīšana vai ko nu tik vēl cilvēki neizdomā. Un tos jau vairs nešķiro, vai viņi zina, kas jādara vai nezina, dara kaut ko vai nezina, ir sapni daļēji īstenojuši vai nav. Tie, kas zina kas jādara un ir daļēji īstenojuši - par bezmērķīgiem viņus dēvēt īsti nevar, viņiem vienkārši ir pavisam citi mērķi. Protams, objektīvi novērtējamo materiālistu izpratnē viņi šā vai tā izskatās bezmērķīgi un neizdarīgi - pie tam šie te pēdējie ir reti sastopami un gana bieži patiesībā ir sev labi melojoši ieprieksējās grupas pārstāvji.