Pirms pāris dienām nodevos kārtējai grāmatu iepirkšanai. Ar laiku pasākums kļuvis arvien advancētāks, jo vēlmes izkristalizējas daudz ātrāk, arī lēmums tiek veikts vēl teju neieejot grāmatnīcā. Tātad mana mīļākā ir Valters un Rapa+ Emīls Gustavs. Tā kā organisms vienkārši brēca pēc kafijas un šokolādes, tad noskatītās grāmatas tika vienākārši sagrābtas. Nekādi nevarēju izvēlēties starp Oskara Vailda un Hermaņa Heses pasakām. Nekādas enciklopēdijas, nekādas zinātnes, nekādu muļķīgu bestselleru, nekā lieka! Beigās pagrābu abas ar "neesmu takš taisnā ceļa gājēja"!

Pirmais, pašsaprotami nežēlastībā krita Oskars Vailds. Kas nu tā par nežēlastību, ja grāmatiņu ikreiz atveru ar bērnišķīgu smaidu sejā un siltumu sirsniņā!? Lielās meitenes taču arī var ik pa laiciņam palasīt pasakas un pasapņot par baltu māju ar suni! Par visu pārējo es domāšu vēlāk, tagad- tikai tālāk no realitātes!