Vakarnakt izbraucu ar riteni naktī, tā ap pusnakti un devos uz korejiešu rajonu. Visi normālie rajoni šajā laikā ir jau tādi miegaini un noplakuši, tikai korejiešu rajonā dzīvība mudž un burbuļo: uz ielām ir daudz cilvēku, bodes strādā, ož pēc ēdieniem un ir gaišs.
Korejiešu rajonā iemaldījos randomā Halāla preču veikaliņā, ar mīlīgu, apaļu bangladešieti pie letes.
Tā kā laiks jau tomēr bija vēls un apmeklētāju nebija daudz, tad vismaz kādu pusstundu runājām. Par ēdienu, par uzbekistānu (cilvēkam likās ka es esmu no turienes), arī par bagātajiem jo, kā izrādījās, bijušais universitātes klasesbiedrs ir viens no Bangladešas bagātākajiem cilvēkiem. Kas to būtu zinājis.
Pa to laiku mani pacienāja ar vietējiem našķiem un baroja kamēr našķi nebeidzās. Izejot no veikala dabūju arī mango sulas pudeli. Būs jābrauc atkal.