Pēdējā laikā Latvijas internetā bieži redzu diezgan dīvainus vārdu sakārtojumus. Piemēram, [mazmaizītes "Zviedrija"], kad dabiski būtu ["Zviedrija" mazmaizītes]. Vai tā ir mana ārzemēs pazaudētā valodas izjūta? Rakstītāju analfabētisms? Kas cits?
Tu runā par norādošo ģenitīvu (vai kā sauca šo īpašo ģenitīva lietojumu).
Tas joprojām tiek lietots, lai gan mazāk nekā agrāk. Piemēram, Martas tante – tā nav tante, kura ir radiniece Martai, bet ka pati Marta ir tante kādam.
Sarunvalodā tā ir diezgan bieži izplatīta. Ja kāds strādā rūpnīcā "Zvaigzne" uz pusslodzi, tad viņš varētu teikt – es tagad iešu uz Zvaigznes rūpnīcu pastrādāt. Labāk tas izklausās ar nelokāmiem vārdiem – Es Rimi veikalā nopirku to un to.
Bet birokrātiem jau patīk visu darīt pēc viena oficiāla standarta, tāpēc viņi šādi formu neatzītu un rakstītu "...veikalā “Rimi”..." Tas dažreiz izklausās nedaudz mākslīgi, bet pūristiem patīk.
Tas joprojām tiek lietots, lai gan mazāk nekā agrāk. Piemēram, Martas tante – tā nav tante, kura ir radiniece Martai, bet ka pati Marta ir tante kādam.
Sarunvalodā tā ir diezgan bieži izplatīta. Ja kāds strādā rūpnīcā "Zvaigzne" uz pusslodzi, tad viņš varētu teikt – es tagad iešu uz Zvaigznes rūpnīcu pastrādāt. Labāk tas izklausās ar nelokāmiem vārdiem – Es Rimi veikalā nopirku to un to.
Bet birokrātiem jau patīk visu darīt pēc viena oficiāla standarta, tāpēc viņi šādi formu neatzītu un rakstītu "...veikalā “Rimi”..." Tas dažreiz izklausās nedaudz mākslīgi, bet pūristiem patīk.