Tā viš laikam i. Man, piemēram, brucina jumtu tas, ka tramvajam vai trolejbusam, braucot pāri VEF tiltam no rīta, ir nepārtraukti jātaurē, lai dabūtu nost no ceļa tos, kas salīduši uz sliedēm un mēgina paspraukties kaut kur bik tālāk jebkurā iespējamā veidā. Un man ir pat bail iedomāties, ja nevis tramvaja vadītājam bet man būtu jākomunikē ar visiem šitiem psihiem. Tur i rūdīts dzenbudists manuprāt vienā setā var nosirmot.