ASINSBALSS

Redzēju sapni, kurā mēs bijām nolēmuši sarīkot pikniku zem zvaigžnotām debesīm, bet, tā kā laiks bija apmācies, tad nolēmām, ka zvaigznes pie mākoņiem taču var pielīmēt! :)

Man nelikās, ka es esmu tik smaga, lai varētu salauzt divus krēslus ~ pusgada laikā! :D :D

Michael Tsaron - Psychic Vampirism

Laba intervija vispār.

He, he, morphine mēģināja uzspēlēt Portal 2! :D Vispār tas droši vien bija diezgan amizants skats, ņemot vērā manu vispārējo nemācēšanu apieties ar datorspēlēm un kaut vai nokontrolēt peli! Bet savādāk - asprātīgāka spēle ever. :) Un, ja vien mans kompis viņu varētu pavilkt, I would be screwed attached to another object by an inclined plane, wrapped helically around an axis! :D

Labās sci-fi ziņas: 'John Carter' (2012) ir ļoti, ļoti, ĻOTI forša filma pēc klasiskā sci-fi romāna 'A Princess Of Mars' motīviem. (Vispār labrāt izlasītu, ja nu kādam ir. :)) Un tur ir viss, ko šādā darbā var gribēt, tiešām! Citas planētas un svešas civilāzijas, varoņi un princeses, humors un mīla, karš un tehnoloģijas, un pat ceļošana laikā, ja vien pietiekami uzmanīgi skatās. ;) Ļoti iesaku!
(Reku arī Richard C. Hoagland par filmu gari un praši izsakās. ;))




Sliktās sci-fi ziņas: seriālam 'Fringe' pēdējās divas sērijas iznāca. Me - sad. :(

Kā lai tu, cilvēks, iesities atpakaļ sliedēs, ja pats nesaproti, kas notika un kā tu no viņām esi izsities laukā?

Šis gads ir sācies mazliet ar tādu mieru par to, ka iepriekšējais ir beidzies. Sācies ar apjautu, ka jāsaņem beidzot rokās dzīvi un sevi. Un brīžiem uzpeld šī apņēmība mainīties, kļūt par kaut ko citu, par kaut ko, kam nekad nav pieticis spēka. Soli pa solim, jo viss tā uzreiz jau nenāk. Katrā ziņā ne man.
Apņēmība, kas mijās ar mūžīgo, asinīs iedzīto pesimismu, neticību un nedrošību.
Šī gada laimīte vēl stāv plauktā, vēl nav izlieta, bet papīrītis tajā vēstīja mūžīgo patiesību, ka vairāk taču nožēlojam tieši neizdarīto. Patiesība, kuru, tāpat kā daudz ko citu, ar prātu apzinos, bet praksē pielietot nemāku. Tieši tāpat kā dzīvi pašu.
Un emocijas, tikpat nekontrolējamas kā dzīve, pēdējā laikā tik ļoti svārstās, ka varu smieties par sīkumiem un raudāt bez iemesla.

Šodien ieskrēju tuvējā tirdzniecības centrā, lai mēģinātu sameklēt kaut kādas nebūt dāvaniņas, bet iznācu laukā ar divām atziņām:
a) es nekādi nevarēju piespiesties kaut ko nopirkt (un man, kā jau meitenei, reizēm patīk iepirkties (bet tam laikam vajag attiecīgu noskaņojumu)), un
b) mani tik ļoti tracināja tas viss pirmssvētku ārprāts, ka, ātri apskrējusi apkārt visiem tiem brošu, adītu zeķu un piparkūku siržu stendiem, iznesos no turienes ārā, atpakaļ neatskatījusies.

Bet es lasu bozenas ieteikto grāmatu "Vakari Cirkā" - jauku, vieglu, maģiskā reālisma piestrāvotu grāmatu par cirka dzīvi 19. gadsimta beigās, un domāju, ka varbūt literatūra ir tā, kas gala beigās mani izglābs. Aiznesīs citā pasaulē un tur arī atstās.

Young People Fucking (2007) - diezgan izklaidējoša, viegla filmiņa par piecu dažādu pāru randiņiem. Nekas atmiņā paliekošs, bet neslikta izklaide vieglam vakaram. 3,5 balles no 5.

Mission: Impossible - Ghost Protocol (2011) - smieklīga. :D Nē, nu, viss kā pieklājas - daudz ekšena, daudz skriešanas, lekšanas un pakaļdzīšanās. Un galvenais varonis, šķiet, ir pilnīgi neiznīcināms un nenogurdināms. :D 3 balles no 5.

American Reunion (2012) - ēēē.. vienīgā šīs sērijas filma, ko esmu redzējusi. Nelikās ne smieklīga, ne izklaidējoša. Varbūt tāpēc, ka man trūkst zināšanu par tēliem, bet visticamāk vienkārši tāpēc, ka viņa tāda arī bija - neizstrādāta un nekāda. Kas par daudz, tas par skādi. 2 balles no 5.

( tālāk )

Ak, Mielav, Mielav. Tu joprojām esi lielisks! :)

2012, Tu mani pievīli. (Var varbūt es Tevi.) Šķiramies un viss.

Tikt pie molberta ir viena lieta. Tikt pie talanta - jau pavisam cita.

Dažas dienas ir labākas par citām. Reizēm pat parādās sajūta, ka viss ir iespējams, atliek tikai pastiepties pareizajā virzienā. Tikai vispirms tas virziens jāatrod. :D Bet tas tik un tā ir labāk par dienām, kad gribās ielīst tumšā, aukstā stūrītī un nomirt.
Visu laiku nāk miegs. Es laikam esmu lācis. Modiniet pavasarī!

Interesanti, cik ļoti reizē iedvesmo un iedzen panikā talantīgi cilvēki un viņu darbi.

Dīvaini, ka sāku mosties tikai tagad - rudenī. It kā migla nedaudz būtu atkāpusies; it kā daba, kas pamazām dodas ziemas miegā, būtu atbrīvojusi manī kādu vietu kustībai, atklājusi kaut ko apspiestu. Sāku apzināties visu neizdarīto. Sāku apzināties visus 'kāpēc' - kāpēc neko neesmu izdarījusi, kāpēc esmu iesprūdusi. Sāku sajust, ka varbūt gala beigās manī tomēr ir kāds mazumiņš ambīciju.
Ja vien izdotos atrast pareizo virzienu un noturēt kursu..

Es ietinu sevi dūmos un nepabeigtās domās. Koplends rakstīja, ka no dzīves vajagot izveidot stāstīšanas vērtu stāstu. Mana dzīve nav stāsts; es eksistēju tikai fragmentos.
Elpot nozīmē rakstīt uz salvetēm. Tik nenoturīgām kā laiks.

Eureka noskatīta. Ko tālāk?