knowledge is power

« previous entry | next entry »
25.. Maijs, 2007 | 15:04
skaņas: Sex Pistols - Problems

Es brīnos. Brīnos un nesaprotu. Mēs visi esam gājuši cauri skolai. Un katram no mums ar to saistās dažādas atmiņas. Katram tā nozīmē kaut ko citu. Bet ne jau par to būs runa.
Tas, ko es tagad, eksāmenu laikā, gribēju pateikt, ir sekojošais: man liekas, manas aizdomas par to, ka mūsu tā sauktā 'izglītības sistēma' dzen mūs intelektuālā nāvē, nav nekas šokējošs. Es šoreiz gribētu pateikt dažus vārdus tieši par informācinas ieguvi/ apmaiņu. Nepieskaroties jautājumiem par algām vai birokrātiju.
Mēs brīnamies, ka nav iespējams izņemt visu gada laikā paredzēto programmu. Tiek samazināts stundu skaits tādos priekšmetos kā kultūras vēsture (kuru jau tā nemācās visi) un literatūra. Un ja nu gadās tā, ka skola ir praktiski vienīgā vieta, kur jaunietis var iegūt jebkādas pamatzināšanas par vēsturi, kultūru un mākslu? Un ja nu viņa vecākiem mājās nav ne Šekspīra, ne Bulgakova, ne Repšes grāmatu? Un jau nu viņam nav pastiprinātas, nepārvaramas tieksmes pēc izzināšanas? Un ja nu viņš visu mūžu tā arī paliek, neko nezinot par Seno Grieķiju un Viduslaikiem? Un ja nu..-
Jā, arī tā var dzīvot. Un daudzi tā arī dzīvo. Bet.. es tomēr prasu - pie kā tas mūs novedīs?
Es nevaru vien beigt brīnīties, cik ļoti neieinteresēti ir mūsdienu bērni/ jaunieši jebkādā informācijas ieguvē. Cik ļoti viņi izvairās vai nevēlas domāt, lasīt, sekot līdzi, mācīties. Cik ļoti viņi nesaprot, ko paši sev nozog. Un es gribētu pateikt, ka nekādā gadījumā neatbalstu neko, kas šobrīd skaitās izglītības sistēma. Es neatbalstu mehānisku faktu iekalšanu un informācijas nevērtēšanu, nefiltrēšanu. Es esmu kategoriski pret pliku atreferēšanu. Un es nesaprotu, kā var būt, ka tik daudzi (es teikšu - vairums) skolēnu vienkārši negrib iegūt nekāda veida zināšanas. Zināšanas ir vara. Zināšanas ir brīvība. Bet viņi to nesaprot. Un padomājiet, par kādiem cilvēkiem viņi izaugs?

Mīļie, mums patiešām IR vajadzīgs radikāls risinājums, lai apturētu šo tautas intelektuālo degradāciju. Un, man liekas, man tāds ir. Skolās ir vajadzīga vēl trīspadsmitā klase. Ir vajadzīgs šis viens gads, lai nebūtu jāapgraiza skolas programmas, lai nebūtu jālikvidē mācību priekšmeti. Un lai nebūtu jāskrien pāri katrai mācību tēmai tādā mežoņu ātrumā tikai tāpēc, lai līdz semestra beigām paspētu 'izņemt visu programmu'. Lai no skolā pavadītā laika būtu kāds reāls intelektuāls labums. Skolēniem.

MUMS IR VAJADZĪGAS ZINĀŠANAS. Varbūt tad pacentīsimies tās vismaz arī GRIBĒT?

links | drain the blood | Add to Memories

Comments {5}

almighty_j

* * *

from: [info]almighty_j
date: 25.. Maijs, 2007 - 15:19
links

...un vēl vairāk - ķīmiju, fiziku, bioloģiju un pat drusciņ matemātikas! Mācīšanās procesu NEDRĪKST ierobežot laiks. Semestris, pusgads gads. Un tas ir tāpēc, ka citiem pielec ātrāk, citiem lēnāk. Vieniem kaut kas padodas labāk, citiem sliktāk. Tās ir tikai diferences, kas apliecina mūsu katra individualitāti. Izglītības sistēmai tam ir jāpielāgojas, un skolēniem jāmācās ir tik ilgi, līdz saprot - ar atpūtas pauzēm, ar aizraujošiem uzskates līdzekļiem un visu citu. Apvienojot fiziku ar matemātiku un darbmācību. Piemēram, konstruējot visu iekārtu lodītes paātrinājuma noteikšanai pašu rokām.
Skaidrs, ka pie sīcošām padomju dienasgaismas lampām, veciem radiatoriem, nevēdinātām klasēm, neērtiem soliem un krēsliem, nikniem un nogurušiem skolotājiem nekas nevar sanākt! Mēs braucam purvā! It sevišķi eksaktajās zinātnēs viss ir būvēts kā piramīda - no pamatiem uz augšu. Un jebkurā brīdī var atkārtot jebkura 'stāva' vietu, ja tas vajadzīgs. Nevis izņemt trigonometriju, atvasināšanu, diferencēšanu pieņemot, ka visi visu zin un saprot. Elementāri.

..un tas jau tas saldākais - zināšanas ir priekšrocība, vara, resurss un spēks..!!!

Atbildēt | Diskusija

morphine

* * *

from: [info]morphine
date: 25.. Maijs, 2007 - 15:38
links

Un varbūt, ka skolēnu totālā neieinteresētība ir skaidrojama tieši ar to - ar sliktajiem, pat nožēlojamajiem mācību apstākļiem? Jo, ja jā, tad tā vismaz ir atbilde uz jautājumu par to, kā pietrūkst, lai gribētu. Lai gribētu zināt.

Atbildēt | Iepriekšējais

* * *

from: [info]lapsene_lb
date: 25.. Maijs, 2007 - 18:34
links

Neticu, ka neieinteresētība lielā mērā ir saistīta ar mācību apstākļiem. Jā, ir uzskatāmāk, saprotamāk un interesantāk mācīties to pašu ķīmiju, fiziku un arī vēsturi, ja ir konkrēti redzams piemērs slaidu vai īsfilmas veidā, bet vai tehnoloģiju pielietojuma trūkums, slikti iekārtoti kabineti ir noteicošais, kāpēc skolēni nelasa grāmatas vai regulāri guļ kultūras vēstures lekcijās?
Protams, ka nu vairs nevar paspēt izņemt visu gada vielu, jo, ticiet man, programma- tb mācāmā viela ir stipri vien paplašinājusies un kļuvusi apjomīgāka, kā arī sarežģitāka, kopš 80, 90'jiem gadiem. Šajā sakarā ir tikai viena problēma- tā pati neieinteresētība mācību procesā. Neiet jau runa, ka nepatīk , neinteresē 1 vai 2 priekšmeti, bet, ja skaits jau pārsniedz 3 un 4? Pašlaik atsevišķos priekšmetos pie tā paša milzīgā apjoma darba samazinās prasības attiecībā uz to, kur ir radoša domāšana un kur reproducēšana; un ne jau skolotājs pie vainas- ko tad viņš var darīt, ja skolēniem tā literatūra vairs vnk nedalec vai ja skolēni lielākoties par prioritāti izvēlas matemātiku.
Es teiktu,ka degradējusies pašlaik ir tieši humanitārā, literārā domāšana, izpratne un interese. Ar eksektajiem priekšmetiem viss ir kārtībā, tie ir uz viļņa.

Atbildēt | Diskusija

morphine

* * *

from: [info]morphine
date: 25.. Maijs, 2007 - 19:07
links

Bet kas, Tavuprāt, ir vainīgs pie tā, ka skolēniem vairs nepielec literatūra? Jo bērni jau nav pēkšņi sākuši dzimt dumjāki. Kāpēc skolēniem NAV INTERESES? Tas laikam ir tas būtīskākais jautājums šobrīd.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

* * *

from: [info]lapsene_lb
date: 25.. Maijs, 2007 - 22:36
links

Laikam atkal jāsaka- laiks. Pārāk lielā mūsdienu steiga un attīstība, kas novedusi pie tā, ka daudzas pašsaprotamas lietas, darbības, apstākļu ( arī dzīves un cilvēku) analīze, bez kurām agrāk cilvēki nevarēja iedomāties savu dzīvi, tagad tiek atstātas novārtā. Informācijas pārpilnība, milzīgās izklaides iespējas un līdz ar to nodarbinātība attiecīgas iestādēs, ja to tā var saukt (neiet, protams, runa par nodarbošanos ar sportu, adīšanas un kaplēšanas pulciņiem utt.-you know what I mean). Jo laukos, strap citu, šādu problēmu ir mazāk (neskaita, protams, vietas ,kur vienīgā nodarbošanās ir kārtīga ikdienas "iepiļīšana").
Nu nevar, saprotams, visu vainu novelt uz netu vai kkā tā, bet nenoliedzami izklaides industrijas attīstība un man tomēr neizskaidrojamā kultūras dzīve devalvācija, ja ņem globāli, nevis pa maziem pulciņiem un atsevišķiem sociāliem slāņiem, mazāk kā pusgadsimta laikā ir darījusi savu.
It kā apgalvo, ka tagad bērni, ja ne dzimst, tad bērnībā, pateicoties vecāku rūpēm, nodrošinātajiem apstākļiem un attīstītajām iespējam, veidojas gudrāki, intelektuālāki, ātrāk attīstās, bet...nez kāpēc lielā daļā izpaliek inteliģence (ne visur,protams!), kas noteikti ir pašos pamatos un arī jāattīsta ģimenē. Kaut kas tātad netiek nostrādāts līdz galam...laikam jau ģimenē, un tad vēl skolā kopā pagadās tādi, kam interese sāk zust un aiziet jūriņā...
Vispār grūti izskaidrot, kāpēc tā notiek- laikam jau tā audzināšana lielā mērā pie vainas- nav pamatu.
Ak dies', es gribu, lai mani kādreizējie bērni būtu inteliģenti, domājoši un tādi, kam rūp netaisnības...lol

Atbildēt | Iepriekšējais