knowledge is power
25.. Maijs, 2007 | 15:04
No:: morphine
Es brīnos. Brīnos un nesaprotu. Mēs visi esam gājuši cauri skolai. Un katram no mums ar to saistās dažādas atmiņas. Katram tā nozīmē kaut ko citu. Bet ne jau par to būs runa.
Tas, ko es tagad, eksāmenu laikā, gribēju pateikt, ir sekojošais: man liekas, manas aizdomas par to, ka mūsu tā sauktā 'izglītības sistēma' dzen mūs intelektuālā nāvē, nav nekas šokējošs. Es šoreiz gribētu pateikt dažus vārdus tieši par informācinas ieguvi/ apmaiņu. Nepieskaroties jautājumiem par algām vai birokrātiju.
Mēs brīnamies, ka nav iespējams izņemt visu gada laikā paredzēto programmu. Tiek samazināts stundu skaits tādos priekšmetos kā kultūras vēsture (kuru jau tā nemācās visi) un literatūra. Un ja nu gadās tā, ka skola ir praktiski vienīgā vieta, kur jaunietis var iegūt jebkādas pamatzināšanas par vēsturi, kultūru un mākslu? Un ja nu viņa vecākiem mājās nav ne Šekspīra, ne Bulgakova, ne Repšes grāmatu? Un jau nu viņam nav pastiprinātas, nepārvaramas tieksmes pēc izzināšanas? Un ja nu viņš visu mūžu tā arī paliek, neko nezinot par Seno Grieķiju un Viduslaikiem? Un ja nu..-
Jā, arī tā var dzīvot. Un daudzi tā arī dzīvo. Bet.. es tomēr prasu - pie kā tas mūs novedīs?
Es nevaru vien beigt brīnīties, cik ļoti neieinteresēti ir mūsdienu bērni/ jaunieši jebkādā informācijas ieguvē. Cik ļoti viņi izvairās vai nevēlas domāt, lasīt, sekot līdzi, mācīties. Cik ļoti viņi nesaprot, ko paši sev nozog. Un es gribētu pateikt, ka nekādā gadījumā neatbalstu neko, kas šobrīd skaitās izglītības sistēma. Es neatbalstu mehānisku faktu iekalšanu un informācijas nevērtēšanu, nefiltrēšanu. Es esmu kategoriski pret pliku atreferēšanu. Un es nesaprotu, kā var būt, ka tik daudzi (es teikšu - vairums) skolēnu vienkārši negrib iegūt nekāda veida zināšanas. Zināšanas ir vara. Zināšanas ir brīvība. Bet viņi to nesaprot. Un padomājiet, par kādiem cilvēkiem viņi izaugs?
Mīļie, mums patiešām IR vajadzīgs radikāls risinājums, lai apturētu šo tautas intelektuālo degradāciju. Un, man liekas, man tāds ir. Skolās ir vajadzīga vēl trīspadsmitā klase. Ir vajadzīgs šis viens gads, lai nebūtu jāapgraiza skolas programmas, lai nebūtu jālikvidē mācību priekšmeti. Un lai nebūtu jāskrien pāri katrai mācību tēmai tādā mežoņu ātrumā tikai tāpēc, lai līdz semestra beigām paspētu 'izņemt visu programmu'. Lai no skolā pavadītā laika būtu kāds reāls intelektuāls labums. Skolēniem.
MUMS IR VAJADZĪGAS ZINĀŠANAS. Varbūt tad pacentīsimies tās vismaz arī GRIBĒT?
Tas, ko es tagad, eksāmenu laikā, gribēju pateikt, ir sekojošais: man liekas, manas aizdomas par to, ka mūsu tā sauktā 'izglītības sistēma' dzen mūs intelektuālā nāvē, nav nekas šokējošs. Es šoreiz gribētu pateikt dažus vārdus tieši par informācinas ieguvi/ apmaiņu. Nepieskaroties jautājumiem par algām vai birokrātiju.
Mēs brīnamies, ka nav iespējams izņemt visu gada laikā paredzēto programmu. Tiek samazināts stundu skaits tādos priekšmetos kā kultūras vēsture (kuru jau tā nemācās visi) un literatūra. Un ja nu gadās tā, ka skola ir praktiski vienīgā vieta, kur jaunietis var iegūt jebkādas pamatzināšanas par vēsturi, kultūru un mākslu? Un ja nu viņa vecākiem mājās nav ne Šekspīra, ne Bulgakova, ne Repšes grāmatu? Un jau nu viņam nav pastiprinātas, nepārvaramas tieksmes pēc izzināšanas? Un ja nu viņš visu mūžu tā arī paliek, neko nezinot par Seno Grieķiju un Viduslaikiem? Un ja nu..-
Jā, arī tā var dzīvot. Un daudzi tā arī dzīvo. Bet.. es tomēr prasu - pie kā tas mūs novedīs?
Es nevaru vien beigt brīnīties, cik ļoti neieinteresēti ir mūsdienu bērni/ jaunieši jebkādā informācijas ieguvē. Cik ļoti viņi izvairās vai nevēlas domāt, lasīt, sekot līdzi, mācīties. Cik ļoti viņi nesaprot, ko paši sev nozog. Un es gribētu pateikt, ka nekādā gadījumā neatbalstu neko, kas šobrīd skaitās izglītības sistēma. Es neatbalstu mehānisku faktu iekalšanu un informācijas nevērtēšanu, nefiltrēšanu. Es esmu kategoriski pret pliku atreferēšanu. Un es nesaprotu, kā var būt, ka tik daudzi (es teikšu - vairums) skolēnu vienkārši negrib iegūt nekāda veida zināšanas. Zināšanas ir vara. Zināšanas ir brīvība. Bet viņi to nesaprot. Un padomājiet, par kādiem cilvēkiem viņi izaugs?
Mīļie, mums patiešām IR vajadzīgs radikāls risinājums, lai apturētu šo tautas intelektuālo degradāciju. Un, man liekas, man tāds ir. Skolās ir vajadzīga vēl trīspadsmitā klase. Ir vajadzīgs šis viens gads, lai nebūtu jāapgraiza skolas programmas, lai nebūtu jālikvidē mācību priekšmeti. Un lai nebūtu jāskrien pāri katrai mācību tēmai tādā mežoņu ātrumā tikai tāpēc, lai līdz semestra beigām paspētu 'izņemt visu programmu'. Lai no skolā pavadītā laika būtu kāds reāls intelektuāls labums. Skolēniem.
MUMS IR VAJADZĪGAS ZINĀŠANAS. Varbūt tad pacentīsimies tās vismaz arī GRIBĒT?