the lament configurator's Friends
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Below are the most recent 25 friends' journal entries.
[ << Previous 25 ]
| Wednesday, February 25th, 2026 |
dienasgramata
|
6:36p |
Cibas kontekstā viens no mulsinošākajiem aspektiem ir atklātības līmenis šauros griezumos - mani vienmēr pārsteidz tas, par ko jūs (mēs) esat gatavi runāt un stāstīt vissīkākajās detaļās, bet par ko tajā pašā laikā nerunājat vispār un klusējat. Es to pieņemu kā specifisku šī medija īpatnību, jo citur ir savādāk - sākot no influenceru samākslotajām ikdienām, mākslas vārdā izrādītajām privātuma tiešraidēm un beidzot ar pavisam un galīgi personiskām dienasgrāmatām, kas tā vai citādi nonāk pie lasītāja (lielisks piemērs ir Ludviga Vitgenšteina šifrētā kodu valodā rakstītās piezīmes 1. pasaules kara ierakumos, kur viņš piefiksē, cik reiz ir masturbējis). Cibā ir lietas, par kurām ir nepieciešamība runāt tā, kā tu nekur citur nerunātu, bet tomēr paliek lietas, kas netiek izstāstītas. Viena no tādām lietām, par ko viegli tiek stāstīts, ir atzīšanās vājumos - nevis vājībās, bet tieši tajā, kas var kalpot par iemeslu ievainojamībai. Man šķiet, ka to nosaka neapzināta vēlme "tik vaļā" no kaut kā (biežāk to izmanto sievietes, lai gan Cibā es nemēdzu piefiksēt, kāda dzimuma pārstāvis ir tas, kurš raksta) - uzrakstīt šeit par to, kā (ļoti detalizēti) slimo bērni, kavējas mēnešreizes, nomoka psihiskas problēmas, kāds nodarījis pāri, pasaule un konkrēti kaimiņi ir maitas, taču ļoti reti nākas lasīt par tikpat intīmām un slēpjamām lietām, kas ir potenciāli "pozitīvas", piemēram, ir tik maz ierakstu par iemīlēšanos un tām neskaidrajām, trauslajām sajūtām, kas taču arī mūs padara par būtnēm ar novilktu ādu. Vai kaut ko citu. Es jums varētu izstāstīt kaut ko ( ... tālāk ... ) |
dienasgramata
|
12:30p |
Latvijas radio: "Iespējas palīdzēt Ukrainai šobrīd patiešām ir daudzas un dažādas. Un katrs var izvēlēties sev saistošāko." |
disfigurator
|
11:47a |
Velvia! Velvia 50 - pasaulē labākā krāsu diapozitīvu filmiņa, kuru ir patiess prieks: - redzēt savā ledusskapī; - atļauties pa retam; - saost; - pieradināt; - ielikt kamerā, gaidot lielisku gaismu; - fočēt - lietot kaut ko pasaulē labāko - feels good man! - projicēt; - apgriezt otrādi un ar neapbruņotu aci redzēt izteiktu attēla materiāla veidoto reljefu.
Iedod tai garšīgu gaismu kontrasta diapazonā, kas filmiņai ir paceļams un raudi prieka asaras. Sēdi un ar pavērtu muti slapinies, jo japāņi ir radījuši filmiņu ar izcilu izšķirtspēju, asumu un bagātīgu krāsu pierakstu ar savu uzreiz atpazīstamo raksturu.
Šo milfiņu gan ir grūti skenēt. Pamatproblēma ir sūrumā respektējami krāsas replicēt, kas filmiņā ir brīvas no digitālajiem limitiem. Dažas filmiņas skenējas viegli, dažas - baigā cīņa. Ar V50 ir jācīnās dabūt failu Flikrā tikpat bagātu un balansētu kā diaprojekcijā. Parasti šo cīņu zaudēju... Skenētai tas balanss parasti aizslīd grūti kontrolējama sarkanuma virzienos un tad jāņemas teju atsevišķi pa kanāliem. Nah to visu, ja man ir pieejams labākais veids, kādā baudīt fotografētu krāsu: diaprojektors ar krietnu optiku! Tā V50 skurbinošā krāsu bagātība ir sevišķi labi redzama meistarīgi eksponētos saulrietos, kuros digitālais fotoattēls visai ātri sabrūk Velvia priekšā. Algoritms digitālajos fočikos krāsas min un toņus - reducē pat pirms faila kompresijas. Velvia tā vietā dod visu un pat vairāk par citām krāsu diafilmiņām.
Jāraud gan par izmaksām: 24+7.5=31.5€ par filmiņu - teju 90 centi kadrā. Dārgi, bet labs kadrs ar Velvia 50 ir tieši tik baudāms un caurcaurēm vērts. Konfekte! Cerams, ka Fujifilm nepārtrauks šīs leģendas ražošanu. Krāsu dipu filmas ir uz zēmera operatora pirkstiem skaitāmas: ir vien 4, bija vismaz 20! Šodien eksistē trīs no Fuji, viena - Kodak, kas ir vājāka un orientēta uz aukstajiem toņiem.
Velvia 100 - otra pasaulē labākā diafilmiņa! |
dienasgramata
|
10:11a |
Tas brīdis, kad klasiskās mūzikas koncerta starpbrīdī blakussēdētāja pēkšņi pagriežas un saka: “Man patīk jūsu dzeja.” Un pēc pavisam īsas pauzes piebilst: “Mēs ar vīru reizēm lasām pirms gulētiešanas.” |
| Tuesday, February 24th, 2026 |
disfigurator
|
9:21a |
Tauta nezina, ka ir gatava Linuxam Ikdienā, strādājot Microslop vidē jau teju 30 gadus, kolēģi jautā: 1: kā Windows vidē pārslēgties uz citu ekrānu, palaist tajā Duplicate vai Extend. Funkcija sena kā zirgs, nav gan iejāts vēl. 2: kā ieslēgt WiFi - neredz UI elementus, nesaprot. 3: kā ekselī izdarīt to un to? 4: kas ir failu pārlūks? 5: kā WEB pārlūkam likt kačāt failus un atvērt automātiski vai prasīt saglabāšanas vietu? 6: kāpēc mainās saglabāšanas vietas? 7: kā noņemt Bing meklētāja uzmākšanos? 8: kāds izdzēsis visus manus failus, viss izskatās citādi (ielogojusies citā profilā... Nost ar pēdējā lietotā bezparoles konta autologin - kretinējoši!). 9: kur vispār atrodamas programmas? (Neeksistē, kas nav uz Desktop) 10: nestrādā internets (nav ieslēgts WiFi, nav pievienojušies tīklam).
Ja instrumentu lieto 30 gadus, bet tas vēl nav apgūts tik elementārā līmenī, tas kaut ko liecina par sistēmas sarežģītību un lietotāju apķērību. Šādiem lietotājiem Linux Mint un ChromeOS ir vispiemērotākais, jo viss vienkārši un deguna galā. |
| Monday, February 23rd, 2026 |
disfigurator
|
9:13a |
Intelekta potenciāls Vērojot cilvēkus un viņu navigāciju vidē un laikā, jāsecina, ka šajai sugai inteliģences pazīmes defaultajā operēšanas režīmā īsti nepiemīt. Plūsmu diktē bara psiholoģija, nevis situācijas analīze un labākā uzvedības modeļa izvēle sekmīgākai navigācijai situācijās. Šiem ir drīzāk inteliģences potenciāls - resurss, kuru attīstīt vai nolikt maliņā kā labsajūtai kaitīgu lietu. Resurss, kuru bieži cilvēki vienkārši nelieto. Ilga sēdēšana vienā un tajā pašā darbavietā arī rada stagnēšanu, nevis pilnveidošanos, intelekta attīstību...
Diez vai ir inteliģenti taisīt sastrēgumu uz līdzenas vietas pie vilciena - sugai trūkst elementāra prasme dot otram ceļu - iespēju atbrīvot telpu, lai to rastu sev. Nenotiek domāšana nākotnē pat 10s attālumā, notiek individuālisma kačāšana, kas noved pie sastrēguma. Tie, kas pirmie sakāpj vilcienos, kamēr masa vēl no tā plūst ārā - izrāda zemāku inteliģenci par gliemezi. Tieši šādu staigājošu ērmu dēļ neērtības ir visiem. Kur te inteliģence? Aitu bars bez gana un bars blēj pēc gana. "Ceļu rādīs Vadonis!", noteica aita un akli plūda uz aizas pusi.
Diez vai Microslop rīkojās intelektuāli ar visu savu Windows 10 kā "pēdējo Windows OS" Diez vai rīkojās inteliģenti, uzspiežot visiem vēl zemākas kvalitātes "intelektu" - mākslīgo un savus kontus, kurus neviens domājošs indivīds negrib. Diez vai rīkojās intelektuāli, novirzot savas OS (Windows 11 un 12) veidošanas slodzi mākslīgajam intelektam, kā rezultātā Windows 11 ir vienkārši VISSLIKTĀKĀ modernā Microsoft OS. Objektīvi un visos parametros. Šobrīd viss tas kāršu namiņš ļogās un šķobās, par to cīnās absolūtais vairākums datoru lietotāju. Esmu pat ministrijām devis signālus no savas puses, jo ērmi ir no MS atkarīgi - viss pārvaldes aparāts uzsēdināts uz šīs pretīgās narkotikas, iestādes tik spiež tev dozēt ancient Outlook, Zoom, Skype, Office un pārējās MS miskastes failus. IZM, satādot izglītības programmas pieaugušajiem, joprojām ignorē, ka eksistē citas - nu jau labākas Operētājsistēmas, kas no lietotāja vispār naudu neprasa, kas negrib veco kompi tev atņemt tikai tāpēc, ka tajos nav jaunākie invazīvie mikročipi. Kas nerada e-waste prikola (neētiska biznesa) pēc, bet sniedz iespēju veco dzelzi lietot vēl dekādi, nevis izmest misenē, jo Microslop tas neienes piķi. ( ... tālāk ... ) |
| Sunday, February 22nd, 2026 |
dienasgramata
|
8:08p |
|
f
|
3:52p |
un nopirku divus mango. liekas jau mīksti, bet vai tā varētu būt? |
f
|
3:39p |
: tiklīdz beidzās robija viljamsa koncerts pagājšgad, es sāku ķemmēt internetus un meklēt, kas vēl tāds foršs gaidāms, jo āķis lūpā un gribu vēl. ķemmēju, ķemmēju tos internetus, un tad tika izziņots pitbull, un es bez īpašas sajūsmas nodomāju, ka tas ir tas lielākais vasaras 2026 koncerts, ja? un biļete maksāja dārgāk, nekā uz robiju, how is that even possible. nu, varbūt viņš izmanto īstus salūtus, nevis viesnīcā nospertos tualetes papīra ruļļus (c) r. williams, 2025, riga.
bet tad šodien, tuk tuk, un reklāma par to, ka calvin harris būs. kas ir kaut kas tāds, par ko es pat neiedomājos, ka man tik tiešām varētu ļoti patikt. cerams, ka skanēs how deep is your love.
jo biļete uz viņu ir rokā! |
| Saturday, February 21st, 2026 |
f
|
9:23p |
viena druška brauca uz ēģipti, un tur taksists viņu apdāvināja ar mango. un viņa tos mango atveda uz mājām, un divus arī man - riktīgus milzeņus! un kopš tā brīža man nenormāli garšo mango. vot, sēžu tagad un gribu mango. čorts. it kā vēl ir laiks aizskriet līdz veikalam. bet tas jau pirmajā dienā laikam tāpat nav ēdams. vismaz tie, kas maximā. bāc. a moš aizbraukt? eh, labi, apēdīšu banānu. |
| Friday, February 20th, 2026 |
rasbainieks
|
4:53p |
kā pilsētā gaida pavasari pie moikas stāv rindas beidzot nulle grādi uz brīdi |
dienasgramata
|
4:28p |
Saskaņā ar preces neatbilstību regulai Nr. 1907/2006 XVII pielikuma 63. punkta 7. apakšpunkta prasībām, SIA "Jānis Roze" atsauc preci LAIMES PAKAVIŅI |
| Thursday, February 19th, 2026 |
dienasgramata
|
5:01p |
Aizturēts bijušais princis |
pajautaa
[ lavendera ]
|
4:35p |
Kāds ir lētākais veids, kā piekārt pie tapetēm aplīmētas betona-cementa sienas padsmit ne pārāk smagas gleznas, neurbjot tur lērumu caurumu? Trose, sliede? Kur, par cik? |
| Wednesday, February 18th, 2026 |
disfigurator
|
7:25p |
Heilung Redzēt šos dzīvajā Arēnā Rīga bija baisi labi! Prieks arī mājās klausīties - klusām to noteikti nevar paveikt. Bass mājās rībina drēbes. Arēnā - miesu svešie bāleliņi un māsiņa rībināja!
https://www.youtube.com/watch?v=h1BsKIP4uYM |
dienasgramata
|
5:04p |
no operas libreta: Pēc senas ierašas Turidu apskauj Alfio un iekož viņam ausī. |
| Tuesday, February 17th, 2026 |
disfigurator
|
6:49p |
Kamēr uzvelku džemperi, tikmēr Rūsiņš no šķīvja nopizģījis KARTUPELI, bet Mayu - vistas stilbiņu. Ērmi mazie bļa! Rūsiņ - tev arī vistiņu bija jāgopī, insults tu tāds! :D |
disfigurator
|
4:54p |
Mana Rīga - tik maziņa, ka knapi savācu 10k soļus, ikdienā staigājot 30min vienā virzienā uz vilcienu. Tik maziņa, ka, aizvelkoties no Grīziņkalna līdz Andrejostai pēc attīstītajām filmiņām, nemaz 20k soļus nenoiesi un laika ziņā arī tikai pusstundu+ prasa pa sniegu putrām... Kā lai sasniedz ieteiktos 20k soļus dienā?
Rīga ir maziņa. Bet tajā ir tik daudz auto. Kurp viņi visi brauc ar mazajā pilsētā knapi uzsilušajiem motoriem? Vai atmaksājas ekonomiski un nemateriāli - veselībā? Auto samazina pasauli, bet lokāli to palielina, kad esi ārpus tā, jo viss pēkšņi šķiet baisi tāls un ziemas - bargākas. |
disfigurator
|
2:23p |
Kaķu tētis Insults. Diemžēl intīmi pazīstama kaite. Par laimi - ne uz paša ādas. Sencim bija kādi 3, katrs no viņa paņēma arvien vairāk, atstājot arvien mazāk - pavisam nejautri, kad cilvēku jau tā ikdienā nomocīja artrīti. Un tagad - tagad piekto dienu cīnos par savu kaķīti Rūsiņu. Insults uzradās pēkšņi, nokārās galviņa uz vienu pusi, pazuda prasmes gludi staigāt, actiņas šaudījās divas dienas. Kaķis noteikti dzīvoja izejoša dzēruma dullumā tās dienas. Bet situācija manāmi uzlabojas - 2x dienā dodu tablešu čupiņu un vispār - Kavet malači, 10! Beinerts sēž sarkans ar savu apaļo nulli.
Cikliskums. Bērnībā daudz tiku mētāts pa sanatorijām - esmu uzaudzis vairāk starp mainīgiem svešajiem un svešumā, nekā starp ilgstoši savējiem savā vidē. Sencis pie manis brauca baigi reti - reizi nedēļās divās vai pat retāk. Jutos pamests, spiests būt tik par sevi. Ikreiz, kad viņš ieradās - tā bija patiesa un gaidīta svētku diena! Sanatorijā Krimulda sēdēju tālākajā smilškastē, lai skatītos, vai no gaisa vagoniņa neizkāps tētis... Pa retam jau izkāpa un tad es skrēju pretim, tiku pie limonādes un cepumiņa kāda, banāna! Svētki uz dažām stundām, pēc tam jau atkal 2 nedēļas pamestības, dzīvošana savā galvā, īsti neraizējoties par to, kas notiek "aiz loga", jo tāpat nav svarīgi - sīkumi, jo bērns jau agrā vecumā pagaršojis dzīves sūrumu, vecāka nāvi. Matene, atzīmes un pārējie sūdi uz tā fona - sūdi!
Atgriezeniskā saite. Kad sencim sākās visi tie insulti, biju jau studentu un pastāvīgā darba gaitās. Uz dzimto pilsētu pie senča ciemos braucu baigi reti. Viņš noteikti jutās pamests. Noslēdzās. Tikai par sevi. Ikreiz, kad es ierados ciemos - viņa sejā atpazinu savu prieku bērnībā, svētkus. Vienu no tādām vizītēm Jūrmalas slimnīcā nofočēju, uzcienāju savu mīļo tēti ar alu. Tas smaids, tas skatiena siltums. Tik vienkārša lieta, bet īsti netika dots to baudīt ar savējiem - kad es pieaudzis, viņi jau prom. Tad viņš nonāca Kuldīgas slimnīcā. Biju ciemos, bet ne uz pēdējo reizi - pēdējā reizē devu priekšroku bradāšanai. Nedabūju atvadīties. Bēru procedūrās/aktivitātēs neiesaistījos, neprasīja neviens - visu tātad nokārtoja viņa izdarīgā māsa - pretmets viņam daudzās ziņās. Bik jābrīnās, ka neprasīja iesaistīties, bet nu - toreiz bezdarbā tāpat nespētu...
Mācība. Sencis ir miris un man atliek tik ņemt vērā, ka esmu rīkojies neoptimāli, ka varēja labāk. Un skaidrs ir arī kā tieši var labāk. Bet nu, vai par citu cilvēku var parūpēties cilvēks, par kuru pašu dažreiz ir jāparūpējas? Tumsoņa tik tumsu citam spēj rādīt!? Un kā bijusī mana jokoja (ko pats biju iedomājies dienu agrāk): tu neesi kaut ko apguvis par insultu. Dzīve tev dot iespēju pamēģināt vēl. Un es mēģinu - rūpējos un priecājos, ka dzīvs, ka situācija ievērojami uzlabojas! Prieks par apziņu - ja kaķītis būtu mūžam invalīds pēc šī - tas nekas, es tāpat viņu dikti mīlu, no rūpēm neatteiktos, pēdējās potes pakalpojumu noraidītu. Rūpes par citu. Vairāk rūpju par citu - tas man laikam ir tas apgūstamais. Bet, ja nekā apgūstama te nav - dzīvei ir sasodīta humora izjūta! Pirms gadiem pieciem sencis nomira 1. aprīlī. Vinam bija laba humora izjūta, izvēlējās pašu labāko datumu pēdējam jokam!
Fotoamatieris. Viņš bija, es esmu. Viņš manus pašdarinātos dipus (reta lieta uz šīs pasaules) neredzēja, bet es šad un tad mēdzu atvērt ģimenes albumus ar viņa foršajām no A-Z darinātajām bildēm, kurās esam mēs visi - laimīgi un ar gaišu skatu nākotnē. Bet tad - pēkšņi satumsa. Bērnības bildes pēc manas 5. jubilejas ar milzīgo un supergardo Napoleonu - nav. Aiz tām parādās krāsainas mammas bēru bildes un viss, albums beidzas pusē. Man 6 gadiņi. Brālim - 5. Stāvam pie kapa neizpratnē, tukši skatieni... Pēc gadiem 36 pajautāju beidzot tēta māsai - kas un kā, kāpēc. Nekad nebiju šo jautājumu pacēlis. Nekad. Vēzis ar superātrām beigām. |
| Monday, February 16th, 2026 |
dienasgramata
|
11:32p |
TVNET. Policija uzsver - aizliegts doties pa ledu apskatīt “Lady Kathleen” kuģa vraku |
rasbainieks
|
12:57p |
viņnedēļ kosplejoju "normālu cilvēku" cēlos katru dienu gandrīz pavisam precīzi vienā un tajā pašā laikā, braucu uz darbiņu ar trolejbusu 9:23, pēc trim dienām jau zināju visas sejas, kas katru dienu brauc ar trolejbusu 9:23, teātrī biju 10 min pirms mēģa, kas ir tieši tik daudz, lai pagūtu bufetē paņemt kafiju un iemest sevī brokastis, lai mēģa laikā nerūc vēders pēc trešās dienas sajutos kā tas vīriņš no kaurismeki es nolīgu sev slepkavu pēc 50 gadiem rutīnas fabrikā, bet vēl pirms viņš ir atlaists no darba bet tā taču dzīvo cilvēki, ko? |
f
|
12:21p |
daudz domāju par to, ka gribētu to rīta celšanās laiku pārnest uz 6:00. domāju par to arī 1:30 šonakt, kad jau divas ar pusi stundas nevarēju aizmigt. nez vai ir cerības dabūt miega zāles no ģimenes ārsta vai vēl kaut kā, vai arī man ieteiks pastaigas pirms miega un samazināt stresu dzīvē? (tas nav saistīts ar stresu, man stress ir normālā līmenī) |
| Saturday, February 14th, 2026 |
penny_lane
|
10:40p |
lietuviešu Slow ir tik brīnišķīga, brīnišķīga brīnišķīga filma. |
pajautaa
[ dumshputns ]
|
10:06a |
Vai te ir kādi purvu speciālisti, aizstāvji un mīlētāji? Meklēju domubiedrus. |
| Friday, February 13th, 2026 |
disfigurator
|
10:34p |
HENGE Pēdējā laika kolosālākais muzikālais atradums, otras tādas skaņas nezinu! Tieši tas, ko ārsts izrakstīja pret šiem skādētajiem laikiem! Brīnos līdzi tautai komentāros - kā tas nākas, ka HENGE no YT dzīlēm izpeld tā pēkšņi un tagad, ņemot vērā samēro vērā ņemamo pastāvēšanas laiku, mūzikas oriģinalitāti, pozitīvismu, kvalitāti, 50-60 Space Sc-Fi tematiku psihedēliskā roka, elektronikas, nenopietnās mūzikas (u.c. žanru) skaņā ar skatu stāstā uz cilvēku no 3. puses?
Kas lēni nāk, tas labi nāk? Viena HIMNA pēc otras! https://youtube.com/playlist?list=PL0zWO--2rNdcAqj_1wPhdW1fjg-EXiczo |
[ << Previous 25 ]
|