Garastāvoklis:	confused
Mūzika:	Tizli,bet tomēr - Destiny`s Child - Catter to you

Ak,skaistā bērnība...
Pēdējo pusgadu esmu nodzīvojusi pagātnē un atmiņās par to...Nekā jauna,nekā skaista...Es vēlos atgriezties bērnībā.Tur,kur man bija dzīve.Tur,kur nākotne šķita kā sapnis,kurš nekādīgi nevar piepildīties.Laikam jau cilvēks dzīvo,lai saprastu,ka nākotnē nekā nav...Tikai tukšums,tikai atmiņas...Gribu atkal būt maza meitenīte,kas nefeini izskatās tautu tērpā un staigā pārak īsos svārciņos,un var atļauties to darīt.Šodien pāršķirstīju dažas vecās fotogrāfijas.Es biju laimīgs bērns.Varbūt dažkārt pārak stulbs un neindividuāls,taču bērni tādi mēdz būt!Bērniem tādiem jābūt!Kur palika mans prieks un mana laime???Tagad ir tikai pastāvīgas bailes un asaras...un tukšums...Viss stāv uz vietas,nekas nenotiek,bet ar katru sekundi es kļūstu vecāka.Sniega ziemās vairs nav.Vasarās līst lietus.Rudenī spīd saule un pavasarī ir auksti.Mans sapnis - bērnība.Sapņi esot piepildāmi - šis nav.Mērķis nav sasniegts,citu nav,jēgas nav.Tāda būs?Kad tāda būs?Vai kāds tāda būs?Cik tādu būs?