Garastāvoklis:	lonely
Mūzika:	Animals - House of the rising sun

:/
Fak...atkal nāk virsū...lai gan māja pilna ar radiem un pats atrodos pie pasaulīgā tīmekļa, jūtos tik faking vientuļi, ka nezinu kur likties. Nesen nonācu pie secinājuma, ka domas vajag pierakstīt, ja ne citiem, tad sev, tas palīdz izkristalīzēt viedokli un uzskatus, lai gan tie ir visnotaļ mainīgs. Tā jau ir, ka katram ir sava taisnība, taču komunicējot daudzreiz gadās, ka tā sava taisnība nav nemaz tik taisna. Protams, viedoklim ir jābūt, bet nekur nav teikts, ka tas nedrīskt mainīties. Pēdējajā laika periodā(mēnēšu izteiksmē mērāmu) tieši komunikācījas trūkums man pašam riktīgi iegrieza. Un neskatāmiem cilvēkiem sabojājās viedoklis par mani. Arī tam sirdj tuvākajam cilvēkam. Sabojājās pat tik traki, ka sāku justies, that i am no longer wanted. Bļāviens būtu man tas pielecis ātrāk....cilvēks ir forš ar to savu atšķirīgo un savām interesēm, tiklīdz viņš cenšas iekļauties masā, viņš pats paliek par masu..nevienam ne vajadzīgs, ne patīkams..Un ko, lai es tagad daru!?..man reāli nav iespējas sevi vairs pierādīt..ir izveidojies stereotips...esmu jau viņu lauzis..bet kā lai to izdara svarīga cilvēka acīs...nez. runā, ka 20 gados cilvēka personība stabilizējas, es tam ticu, ..man tas nozīmē daudz, bet vai tas kaut ko nozīmē tiem, kas man vairs netic:/ stulbi un vientuļ:(

P.S.zīmīte sev: vērojams progress.