Zinību dienas atskaņas
Šodien bija tā diena, kad mana spindzele pirmo reizi vēra skolas durvis.. Likās tik ārkārtīgi jauki, ka viņas pirmā klases audzinātāja bija arī mana pirmā klases audzinātāja.. Ir pagājis 21 gads.. Bija tik aizkustinoši, kad skolotāja sāka stāstīt par manām pirmajām skolas gaitām.. Tik daudz gadu, tik daudz mazo skolēnu, bet viņa atcerējās mani.. Vidusskolas audzinātāja likās, ka gaidīja tieši mani šorīt pie skolas durvīm.. Šīs dāmas humors ir tas, kas man paliks atmiņā vienmēr.. Mūžam atcerēšos teikumu "ar manu algu ir par maz, lai nokrāsotu matus, ko jūs man esat sirmus pataisījuši".. Un šorīt tas sarkastiskais "nu, tu atgriezies skolā?".. Tāds mīļums mani pārņēma.. Zinu, ka nododu savu meitu vislabākajās rokās.. Vislabākajā, vismīļākajā skolā.. Skolā ar dvēseli.. Skolu, kuru tik ļoti jūtu kā Savējo.. Skolā, kurā mācījušies mani vecvecvecāki, mani vecvecāki, vecāki, māsa, brālis un es, un nu arī nākamā mūsu ģimenes paaudze- mans bērns..