Mans rullē mājās.. garais autobuss.. tāpēc es te mazliet pamuldēšos..
vakardienas jūra ir vainagojusies ar iesnām, krekšķi un apsvilušu degunu.. no rīta septiņos mani modināja, lai pārstāju krākt.. jā, tā es mēdzu darīt.. pēc tam, protams, nevarēju aizmigt.. cēlos, sēdēju koridorā un pīpoju.. zinu, ka kāds par to atkal pie sevis nodomā "fui" =) piedod =)
cēlāmies visi, ģērbāmies, dūda vēl pamēdījās ar podu (manam bērnam par to jau ir savs viedoklis- dūda vemj tāpēc, ka bēbis viņai punci piepurkšķējis), gājām vadīt mūs uz tramvaju.. pa ceļam nopirkām dūdiņai rokas bagāžas koferi.. tramvajs.. sabučojamies, atvadāmies.. šoreiz bez asarām.. esmu samierinājusies laikam, ka nevar savus mīļos vienmēr paturēt sev blakus.. bet gribas..
Autobuss pienāca ar kavēšanos, izbrauca ar kavēšanos, pie dzelzceļa vēl pastāvējām.. tagad tā raiti puslīdz.. miegs nāk.. bet autobusā nevaru pagulēt..