Ir pagājis laiciņš, kopš manas vaidēšanas vai labāk teikt - pēdējā vaida? Nu tad, lai nerastos pārpratumi par notiekošo - es jūtos labāk.
Cik labāk? Nopirku abonementu sporta zālei un plānoju iet pie fizioterapeita un psihoterapeita tuvākā pusgada laikā. Forši. Nopirku kladi, kur pierakstīt šīs pašas pārdomas, bet kopš aprīļa esmu veikusi 6 ierakstus (tikko izdomāju to ciparu, bet domu saprati). Lielākā daļa ir par Umi un to, kā manas un brāļ/māsas attiecības patiesība nekad nav bijušas tik fake, cik tās ir tagad. Nezinu, ko ar šīm pārdomām iesākt.
Būtībā esmu iedomājusies, ka brālis mani nedaudz ienīst vai nicina, vai nosoda, un māsa cenšas neuzdot liekus jautājumus. Es māku paskaidrot kādēļ šādi domāju, bet mans ultimate goal ir pierādīt pretējo, jo kāda jēga man sūtīt tādas vibrācijas viņu virzienā?
Esmu atsākusi nedaudz vairāk nosodīt tēvu, bet te nu atkal jautājums - kādēļ turpināt jautāt un atbildēt uz šiem nogurdinošajiem, laiku aprijošajiem jautājumiem? Liec taču savu bērnību vienreiz mierā, d*eva dēļ.
Jūtos labāk tāpēc, ka sekss ir palicis īstāks un vairs nav jācenšas izlikties gudrākai kāda esmu. Es neesmu gudra un tas ir normāli. Esmu vienkārši pietiekoši atjautīga parastām sarunām ar citiem.