alien
Kā jau parasti esmu šeit, lai mēģinātu saprast, kas sāp.

It kā jau ir ok. Nav nožēlas nedz par kopā pavadīto laiku, nedz to, ko teicu, darīju, kāda biju u.t.t. Diezgan ātri atskārtu, ka man gribas būt tikpat bezbēdīgai un motivētai, disciplinētai un brīvai, kāds man šķita alien.
Jūtu sevi labāk nekā līdz šim. Ir sajūta, ka manis ieviestā stabilitāte ir kaut kur iesprūdusi, nedaudz velkas kājas nākot uz darbu, nav arī baigā mērķa ārpus manis.
Gribas ceļot, bail no vientulības. Gribas braukt prom, bet bail, ka sāpēs. Nu, ne jau bail, ka tas varētu notikt, bet drīzāk - es zinu, ka baidīšos un jūtos nogursi no šī spēriena pakrūtē. Negribas zilumainai sisties pa pasauli.

Kaut kas jāpalasa, jāieiet sevī.
Šķiet, ka beidzot esmu atdevusi (pacietības) kredītu. Vairs nav ko aizņemties, vairs "vienkārši" negribas. Perfekta partneracilvēkasievietesmeitenesmuļķesbērnadrauga loma ir izspēlēta. Gribas tuvumu ar sevi.

Kaut kas atkal pamatīgi mainās un atkal viss ir pilnīgi citādi. Nekas nav paredzams, nekas nav zināms. Viss ir svešs un jauns.

Dzīvoju kopā ar Ļ un kaķiem. Daudz no viņas mācos un iedvesmojos. Viņa mani mierina.

Bail no kara.

Es mīlu Tevi, alien.