Šorīt bija ļoti savdabīga pieredze. Šķiet, ka prāts izvēlējās nestrādāt. Nebija nedz mērces, sulas, enerģijas, nedz arī milzīga pārdzīvojuma par notikušo. Disociācija, šķiet, sit augstu vilni.
Bet laikam arī tas cik daudziem no kursa arī negāja viegli mīkstināja kritienu. Gribējās raudāt, bet apziņa, ka kāds raudātu līdzi - mierināja. Cik egoistiski, pff
jebkurā gadījumā, esmu agresīvi noskaņota, jāpaklausās roks, jāpaskrien, jo ir grūti nokontrolēt enerģiju sēžot krēslā.
pameklēšu info priekš Getliņu projekta.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: