tik

tik neprātiigi skaista diena ... pavasaris man pazudis no galvas ... cisks un viss taa vairs nav ... kur paskatos tas ir visiem ... man patiik kā reibinoš viins .. tas ir visur ,tikai ne manii ... katram savs laiks, mans tagad, laikam, vērot no malas ...

lai gan vēl labaak veerot ar pavasari galvā ... dievinu pilsētu naktī bet diemzhel nedrīkst esot vienai uz ielas mani sagrābj paranojas lēkmes, bet kur redzēts kakjis ar paronoju un bailēm acīs ...

tad labak izliist uz likteniigā balkoninja /tagad gan uzmanīgāk,lai gan krītu uz visām chetrām, bet dzīvības jau pārtērētas ... un dzīvību kredītā nepaņemsi/ ar coffee and cigarette + gabalinja šokolādes un vēroju ... dievinu debesis ... šovasar saule mani īpaši mīl viss degungals ar vasarsraibumiem nosēts ... rrrr ... kaa aptīk shis vārds vasasraibumi ... murrrrr ... taa laiski

Comments

tik daudz "m" un "r".... ;) mana kafija jau izdzerta, bet vēl nedaudz aukstas palikusi. un cigarete. jā. es pielavos logam ik pa brīdim. laikam tā ir zīme, ka vasara ir atnākusi. es pavasari galvā pārdzīvoju. zini, tagad ir pat labāk visu vērot no malas, bez pavasara. reizēm tas reibina vēl vairāk.
bet dazhreiz gribās būt tur iekšaa ... virpulii,jo no turienes viss ir savāadaak un emocijas taustāmākas, acis mirdzošaakas un smaidi platāki ... bet bez pavasara galvaa mazliet ne savaa aadaa ... varbuut, man tas par aatru bija atnaacis ...
arī man laikam par ātru atnāca.. vai pareizāk sakot - par vēlu. ja būtu atnākusi dažus gadus agrāk.......... bet pēdējās dienās esmu bijis stiprs. mani parasti var pierunāt darīt kaut ko vienalga ko, tādu cilvēcīgu darīšanu. bet pēdējās dienas, lai kā es gribēju piedalīties viskautkur, es sevi uzvarēju. es noslēpos. un izvairījos no jebkādas parādīšanās pazīstamos cilvēkos. es varētu tā dienām igli sēdēt uz palodzes, gulēt saulē, darīt ko sevis priekam, noslēpties. tā kaut kā. bet nu - pāris cilvēkiem gan neslēpjoties. tas būtu negodīgi pret tiem.

iedvesma rodas?
dariit,ko savam priekam ... izklausāaas tik vilinoshi ... tik laiski ... tik nereāli ... mazliet ...

bet nekas nav par vēlu ... nekad,jo viss vienmēr iet uz labu... tikai kopainu var redzēt pashās beigās ...

nerodās praktiskā puse nomāc visu ... uzpeld tikai vecās vīzijas ... var buut tur vainiigs pazudushais pavasris .... maybe
darīt ko savam priekam... laiski... zini - tas notiek un tas iespējams tikai vientulības brīdī. citādāk nav iespējams. bet vīzijas traucē... jā... tās reizēm smacē nost, bet aizdzīt arī žēl...
bet dazhreizir tā,ka vientuliiba ir par daudz ... un taa smacee ...
tikai reizeem paliidz ...

lai gan man reiz kaads teica ,ka visi stiprie ir vientulji ... bet vientulībai trūkst siltuma un tai pārpāreem tās nolādētāas ironijas ....
vientulības mānīgais siltums. patiesībā siltums paliek ārpusē, caur stiklu neaizniegt. smacē, smacē, tiešām reizēm smacē, bet dažreiz tā iedvesmo un stiprina, lai cik paradoksāli tas neizklausītos... tie, kas nekad nav bijuši tā pa īstam vientuļi, tiem to īsti neizprast. tāpat kā tiem, kas nekad nav bijuši īsti laimīgi, nezina laimes sajūtu īsto. tikai virspusējo, to īsti neīsto.
tur jau tā lieta,ka vientulība stiprina līdz brīdim ,kad tā sāk nogalināt ... tāpat,kā laime ... jo konstantai vientulībai vairs nav vērtības ...
jāprot tikt pie dinamiskas vientulības. statiska tiešām iedzen bezcerībā un izmisumā.
es ceru,ka man tā nav statiskā vientulība .... varbuut mazliet pēcpavasara depresija piezagusies ...
nja.... man šā pavasara.....
mūza..... vaj....
meklēju, lai gan zinu, ka nedrīkst ,jo viss labais un skaistais atnaak negaidot kā puna spārns,kas noglāasta vaigu ... nemanot...
varbūt jau ir atnācis..... kas zina... neviens nezina.... rīts gudrāks par vakaru...
rīts gudrāks par vakaru ... bet naktis nes pārvērtības ...
kādas pārvērtības Tev nesa šī nakts? man tikai vēsti, ka vasara... pirmo reizi logs bija plaši atvērts, un tāpat bija diezgan karsti.... nevarēju gulēt visu nakti.... tikai šorīt mazliret citādāka domāšana. lietaina.
kata nakts nes savu pārvērību , jo katru rītu mēs pamostamies citādāki ... sajūtas .... lietus viena no skaistākajaam paraadiibaam ....
vasaras nakts lietus..... gaidu..... ļoti...
vasaras vētras pie jūras ...
o, jā... pēc divām nedēļām man būs vizīte Kurzemes piekrastē.... divu dienu garumā... gaidu...
auch , stāvkrasts... caurspīdigs ūdens ... minimālas civilizācijas pazīmes ... dsajuuta,ka vienīgais cilvēks uz planētas ... sireāla sajūta ...
mhm... tādēļ tik ļoti gaidu šo izbraucienu.... ;) iedomājies, vētru stāvkrastā.....
esmu tur biezhi bijusi vētas laikā vai arii vasaras naktī ,kad jūras ūdens ir silts kā piens ... fascinējoshi ...
Es piedzīvoju pirmo vasaras nakti.

Aizvakar. Ar lietu. Vakar. Ar austošu gaismu. Un šonakt. Ar lēnāku-ātrāku-dikt' ātru tumsu.

Mur mjau...

December 2007

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
      1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031     
Powered by Sviesta Ciba