tik

tik neprātiigi skaista diena ... pavasaris man pazudis no galvas ... cisks un viss taa vairs nav ... kur paskatos tas ir visiem ... man patiik kā reibinoš viins .. tas ir visur ,tikai ne manii ... katram savs laiks, mans tagad, laikam, vērot no malas ...

lai gan vēl labaak veerot ar pavasari galvā ... dievinu pilsētu naktī bet diemzhel nedrīkst esot vienai uz ielas mani sagrābj paranojas lēkmes, bet kur redzēts kakjis ar paronoju un bailēm acīs ...

tad labak izliist uz likteniigā balkoninja /tagad gan uzmanīgāk,lai gan krītu uz visām chetrām, bet dzīvības jau pārtērētas ... un dzīvību kredītā nepaņemsi/ ar coffee and cigarette + gabalinja šokolādes un vēroju ... dievinu debesis ... šovasar saule mani īpaši mīl viss degungals ar vasarsraibumiem nosēts ... rrrr ... kaa aptīk shis vārds vasasraibumi ... murrrrr ... taa laiski

Comments

vientulības mānīgais siltums. patiesībā siltums paliek ārpusē, caur stiklu neaizniegt. smacē, smacē, tiešām reizēm smacē, bet dažreiz tā iedvesmo un stiprina, lai cik paradoksāli tas neizklausītos... tie, kas nekad nav bijuši tā pa īstam vientuļi, tiem to īsti neizprast. tāpat kā tiem, kas nekad nav bijuši īsti laimīgi, nezina laimes sajūtu īsto. tikai virspusējo, to īsti neīsto.
tur jau tā lieta,ka vientulība stiprina līdz brīdim ,kad tā sāk nogalināt ... tāpat,kā laime ... jo konstantai vientulībai vairs nav vērtības ...
jāprot tikt pie dinamiskas vientulības. statiska tiešām iedzen bezcerībā un izmisumā.
es ceru,ka man tā nav statiskā vientulība .... varbuut mazliet pēcpavasara depresija piezagusies ...
nja.... man šā pavasara.....

December 2007

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
      1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031     
Powered by Sviesta Ciba