| vienna wrote on May 16th, 2005 at 12:15 am |
vientulības mānīgais siltums. patiesībā siltums paliek ārpusē, caur stiklu neaizniegt. smacē, smacē, tiešām reizēm smacē, bet dažreiz tā iedvesmo un stiprina, lai cik paradoksāli tas neizklausītos... tie, kas nekad nav bijuši tā pa īstam vientuļi, tiem to īsti neizprast. tāpat kā tiem, kas nekad nav bijuši īsti laimīgi, nezina laimes sajūtu īsto. tikai virspusējo, to īsti neīsto.
(
Read Comments)