emōciju miskaste ::::

tik neprātiigi skaista diena ... pavasaris man pazudis no galvas ... cisks un viss taa vairs nav ... kur paskatos tas ir visiem ... man patiik kā reibinoš viins .. tas ir visur ,tikai ne manii ... katram savs laiks, mans tagad, laikam, vērot no malas ...

lai gan vēl labaak veerot ar pavasari galvā ... dievinu pilsētu naktī bet diemzhel nedrīkst esot vienai uz ielas mani sagrābj paranojas lēkmes, bet kur redzēts kakjis ar paronoju un bailēm acīs ...

tad labak izliist uz likteniigā balkoninja /tagad gan uzmanīgāk,lai gan krītu uz visām chetrām, bet dzīvības jau pārtērētas ... un dzīvību kredītā nepaņemsi/ ar coffee and cigarette + gabalinja šokolādes un vēroju ... dievinu debesis ... šovasar saule mani īpaši mīl viss degungals ar vasarsraibumiem nosēts ... rrrr ... kaa aptīk shis vārds vasasraibumi ... murrrrr ... taa laiski