emōciju miskaste ::::

arī man laikam par ātru atnāca.. vai pareizāk sakot - par vēlu. ja būtu atnākusi dažus gadus agrāk.......... bet pēdējās dienās esmu bijis stiprs. mani parasti var pierunāt darīt kaut ko vienalga ko, tādu cilvēcīgu darīšanu. bet pēdējās dienas, lai kā es gribēju piedalīties viskautkur, es sevi uzvarēju. es noslēpos. un izvairījos no jebkādas parādīšanās pazīstamos cilvēkos. es varētu tā dienām igli sēdēt uz palodzes, gulēt saulē, darīt ko sevis priekam, noslēpties. tā kaut kā. bet nu - pāris cilvēkiem gan neslēpjoties. tas būtu negodīgi pret tiem.

iedvesma rodas?