About this Journal
Current Month
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031
Jan. 8th, 2025 @ 08:21 am (no subject)
Es trīs gadus neesmu publiskojusi vienu savu dziesmu, kura ir ierakstīta un gatava, lai to darītu. Nevaru saņemties, jo liekas, ka varbūt pasaulē tas vairs nav aktuāli. Dziesmas teksts ir šāds.

Uz pleciem tur šo pasauli ik dienas
Kā Atlanti - un nesūrojas pat
Tie mazie cilvēki ar lielo sirdsapziņu,
Tie visu mūsu dzīvi kopā tur.

Tiem nav vienalga, tiem nav vienalga,
Tiem nav vienalga, tiem nav vienalga.

Iet palīgā kāds pakritušam pēkšņi
Un cilvēks cilvēkam nav ienaidnieks, bet draugs
Un tādā pasaulē, ko katrs kopā radām
Mums jādzīvo un tādā mūsu bērni augs.

Ja nav vienalga, ja nav vienalga,
Ja nav vienalga, ja nav vienalga.

Kāds labestīgs vārds kādreiz izglābj dzīvi
Un dažreiz dzīvi izglābj labi pildīts pienākums.
Tām lielām lietām, ko mēs uzskatām par labām,
Tām visām reiz ir bijis mazs, labs iesākums.

Man nav vienalga, man nav vienalga,
Man nav vienalga, man nav vienalga.


Šo dziesmu sacerēt mani iedvesmoja ļoti daudzi cilvēki - gan tepat uz Cibā, gan darbā, bet visvairāk - nejauši sastaptie svešinieki, kas kādreiz vienkārši tāpat man ir palīdzējuši. Kāds trolejbusa vadītājs, kurš pamanīja, ka man, skrienot uz trolejbusu, ir izkritis mobilais (mans pirmais smārtfons, starp citu, kuru lietoju tad tikai divas dienas) - un skaļrunī pateica, lai es paskatos, kas man ir izkritis un pat pagaidīja, lai es iekāpju atpakaļ. Sieviete, kas redzot, kā es eju pa parku ar noberztu, asiņojošu kāju, piedāvāja man plāksteri. Sieviete, kas strādāja apteikā un kārtīgi izstāstīja man- deviņpadsmitgadīgai studentītei - kā izārstēt kaut kādu apaukstēšanos. Vai tie cilvēki, kuri aktīvi iesaistījās un palīdzēja man izsaukt ātro palīdzību, kādam vīrietim, kurš bez kurpēm bezsamaņā gulēja transporta pieturā netālu no Stradiņu slimnīcas.

Man likās, ka šādu cilvēku pasaulē ir tik daudz, ka tad, kad viņi sadodas rokās, viņi var aptvert visu zemeslodi - un tad šis labo darbu tīkls satur kopā visu pasauli un tā neizšķīst pa gabaliem.

Bet šo dziesmu es biju paredzējusi laist klajā 2022.gada februāra beigās. Bet to neizdarīju, jo biju tikpat šokēta kā pārējie. Un redzot to, kas tagad notiek pasaulē, man ir bažas, ka varbūt kaut kur to labo cilvēku ir pietrūcis un šis tīkls vairs neveidojas? Bet laikam es tomēr šogad to dziesmu publiskošu. Kā veltījumu tiem cilvēkiem, kam nav vienalga. Un - kas zina? Varbūt kāds foršs cilvēks, kurš vienkārši nav aizdomājies par šo visu, pēkšņi arī pieslēgsies tam nevienaldzīgo cilvēku tīklam un mēs atkal varēsim saturēt kopā šo pasauli.
About this Entry
Jan. 3rd, 2025 @ 10:14 pm (no subject)
Šodien uz īsu mirkli ciemos bija iebraucis jaunākais brālis ar brāļa meitām. Es viņas tik sen nebiju redzējusi. :) Bet ir tik forši redzēt, ka tad, kad es paskatos uz viņām, viņas sāk smaidīt. :) Tik mīļas meitenes un tik lielas jau - vienai 14 gadi, otrai - 12. Jaunkundzes. Mīlu viņas. Bet pēdējos gados maz ir sanācas pabūt ar viņām kopā, tāpēc tā pozitīvā attieksme viņām droši vien vēl ir no tiem laikiem, kad es dzīvoju netālu un ik pa brīdim pavadīju ar viņām laiku. Man pat ir viedo, kurā mēs spēlējām manis bērnībā izdomātu ludziņu, kurā var piedalīties paši, paši mazākie bērniņi - ja vien ir iemācījušies staigāt- un var piedalīties daudz bērnu bez īpašām prasmēm. Ludziņa sastāv no īsas dziesmiņas, istabas vidū sakrautām drēbēm un spilveniem (Čupas). Tad es dziedu dziesmiņu un kā pupa eju un pār to čupu klūpu. Un tad nāk zirņu grupa (visi bērniņi), palīdz man piecelties un tad mēs soļojam pa apli, dziedot "la, la, la".

Pa ceļu gāja pupa,
Vienā galā strupa, otrā - dupa.
Priekšā bija čupa, pupa klupa.

Aiz pupas gāja zirņu grupa,
Tie redzēja, kā pupa klupa,
Tie palīdzēja - hupa, hupa,
Celies augšā , pupa. (I.Ziedonis no grāmatas "Sākamgrāmata")
About this Entry
Jan. 2nd, 2025 @ 12:32 pm (no subject)
Šodien man kabinetā ienāca kolēģe (mums pusdienu pārtraukums), runājāmies, durvis puspavērtas. Pēkšņi ienāca direktors, nedaudz parunāja, novēlēja laimīgu jauno gadu un aizgāja. Tāda, lūk, pirmā darba diena šajā gadā. Bet, protams, man simpatizē vadītāji, kuri mēdz aprunāties ar ierindas darbiniekiem, jo viņiem ir iespēja būt mazliet mazāk atrautiem no realitātes.
About this Entry
Jan. 2nd, 2025 @ 08:14 am (no subject)
Es drusciņ apskaužu ebrejus. Jā, pasaulē ir pilns ar antisemītiem un viņi gadu tūkstošu laikā ir dabūjuši ciest visai skarbi. Bet drusciņ apskaužu es viņus par to, ka viņiem ir tā tautas - bezmaz kā paplašinātās ģimenes kopība. Kad pagājušajā gadā Taizemē aizturēja grupu "B2" un gribēja to deportēt uz Krieviju, tad viņi tā iesaistījās, ka burtiski izrāva tos no Krievijas rīkles. Izraēlā esot tā, ka Izraēla iesaistoties par jebkuru savu pilsoni vai arī jebkuru citas valsts pilsoni, ja viņš esot ebrejs. Man ļoti gribētos, lai latvieši arī kā tauta vairāk turētos kopā. Nav jau tā, ka mums arī nebūtu šādu iezīmju - Dziesmu svētkos sanāca iepazīt ļoti daudz foršu, izpalīdzīgu un aktīvu cilvēku. Bet gribas laikam vairāk. Varbūt tāpēc, ka man pietrūkst kopības sajūtas pēdējā laikā.
About this Entry
Dec. 31st, 2024 @ 11:32 pm (no subject)
Laimīgu Jauno gadu, mīļie! Lai mums tas nākošgad ir mierīgāks, priecīgāks, veselīgāks un labiem notikumiem daudz bagātāks kā šis!
About this Entry
Dec. 30th, 2024 @ 11:07 pm (no subject)
Plānoju, ka man vajadzētu nopirkt planšeti - acīm būtu vieglāk. Man taču uzrakstīja jaunas brillēs - 11. Iepriekšējās brilles man bija pirms vienpadsmit gadiem un tad bija par divām dioptrijām mazāk. :( Un ja tālumā es vēl kaut cik redzu, tad tuvumā ar tādu stiprumu jau ir drusku problēmas. Sāku pat aizdomāties, varbūt man vajadzētu to acu operāciju. Bet ar planšeti - lielākiem burtiem un attēliem - būtu vieglāk. Tas arī jau būtu labi.
About this Entry
Dec. 30th, 2024 @ 10:54 pm (no subject)

Šodien divas labas lietas notika. No rīta konstatēju, ka man vannas istabā ir salūzis krāns, taču jau vakarā tas bija salabots - manas dzīvokļa saimnieces vīrs atnāca un salaboja (man saimniece dzīvo šajā pašā mājā - tikai vienu stāvu zemāk). Otrā foršā lieta - jaunākais brālis ir piemontējis eņģītes vienam grāmatu skapim laukos. Ne vienu reizi vien tās durtiņas man bija uzkritušas uz kājām, kad es gāju tur garām vai tīrīju to istabu un es mēdzu lūgt, lai tas tiek salabots. Es pat nopirku enģītes. Tās vēlāk brālis izbrāķēja, jo vajagot tikai skrūvītes kaut kādas tur. Nu tad šoreiz, kad uzzināju, ka viņi brauks uz laukiem, palūdzu, lai paņem tās skrūvītes un salabo. Un salaboja. Es esmu tik priecīga. :)

Savukārt šonakt sapnī es redzēju, ka dzīvoju kaut kādā baigajā gaģušņikā - pagrabstāvā ar mazu lodziņu, kas aizklāts ar kaut kādu lupatu. Kad iznācu laukā, tad izrādījās, ka tā ir kaut kāda pieklājīga māja uz Barona ielas. Bet kad ienācu atpakaļ, vairs to savu dzīvokli nevarēju atrast.
About this Entry
Dec. 28th, 2024 @ 02:08 am (no subject)
Bezmiegs. :(
About this Entry
Dec. 20th, 2024 @ 11:22 pm (no subject)
Esošajā mājā man kaimiņi parasti klusi, bet šovakar kaut kur blakus blīkšķ durvis un kaut kas skaļi un ļoti nepareizi dzied "No dienvidiem tu".

Vispār šī ir izteikti latviska māja. Neviens kaimiņš uz sveicienu nav atbildējis krieviski.

Bet vēl aizdomājos - ja jau es dzirdu, kā kaimiņi dzied, tad jau arī kaimiņi dzird, kad es dziedu. Neviens gan līdz šim nav nācis un aizrādījis, jo parasti dziedu pa dienu un ne parāk ilgi.
About this Entry
Dec. 20th, 2024 @ 09:07 pm (no subject)
Tags:

Redzēju sapnī, ka mana jaunākā brāļa draudzene vairs nav kopā ar manu brāli. Turklāt tā meitene nemaz nebija mana brāļa draudzene reālajā dzīvē, bet kaut kāda ietekmelēm līdzīga čiksa no Skotijas, kurā vēl sāka dot man mājienus, ka gribētu ar mani tuvākas attiecības. Vēl es sapnī biju ebrejiete un mēs bijām kaut kādā vairāku stāvu koncertzālē, kad pēkšņi sākās kaut kāda ārkārtas situācija un es nopriecājos, ka tālredzīgi esmu izvēlējusies vietu tuvu izejai. Kaut kā man izdevās paglābties, lai gan vētra pa gaisu nēsāja smagus priekšmetus un pat maujošu govi.
About this Entry
Dec. 11th, 2024 @ 07:32 am (no subject)
Gribu mammai nopirkt ērtus ziemas zābaciņus. Garos, ar ar ne pārāk augstu pildītu neslīdošu zoli. Īpaši bieži viņa ziemas laikā ārā nestaigā, tāpēc vecie zābaciņi viņai ir sabojājušies tādā veidā, ka visa iekša ir forša un ērta, zole - tāpat, bet ir noplukusi mākslīgā āda. Mammai tie zābaki ir tik ērti, ka viņa mani prašņā, vai nevarot nopirkt kaut kādu līdzekli, kas atjaunojot to mākslīgo ādu. Un es viņu saprotu, jo pati nespēju izmest vienas krimināla paskata sandales, kuras ir nenormāli ērtas un glābj tad, kad kārtējās kurpes tik drausmīgi noberž kājas, ka ne ar ko citu nav iespējams pastaigāt.

Laikam jau kādu dienu būs jāaizbrauc uz Dominu, cik atceros tur parasti bija labāks apavu veikalu apkopojums nekā citos veikalos. Vispār jau man patīk pirkt apģērbus sev tuviem cilvēkiem, kuriem es aptuveni zinu gaumi un aptuveno izmēru. Ļoti priecājos, ja izdodas nopirkt ko tādu, kas viņiem patīk un ko viņi valkā. Tad man ir sajūta, ka tas apģērbs vai apavi, kas ir apveltīti ar manām labajām domām, darbojas kā tādas mini bruņas vai amulets, kas sargā man mīļos cilvēkus.
About this Entry
Dec. 10th, 2024 @ 03:41 pm (no subject)
Brālim jau kādu mēnesi tā īsti nav labi pēc plaušu karsoņa. Pazemināta temperatūra. Priekšniecei savukārt bija kaut kāds baigais vīruss, kas sākoties ar sāpošu kaklu. Šodien vienam steidzamam darbam termiņš, ar kuru mokos kopš iepriekšējās nedēļas. Atnāca uz darbu, aizgāju pie priekšnieces, kura vēl nav īsti vesela, atnācu un jūtu, ka man arī sāk sāpēt kakls. :(

Iešu mājās un dzeršu to karsto dzērienu, varbūt jānopērk pa ceļam aptiekā vēl kāds.

Neslimojiet, mīļie.
About this Entry
Dec. 9th, 2024 @ 08:52 am (no subject)
Šorīt no rīta mamma piezvanīja septiņos no rīta. Sabijos, jo viņa parasti tādā laikā man nezvana. Izrādījās, ka brālis vēl neesot atbraucis, lai gan teicis, ka būšot mājās vakarā. Beigās viss labi un tā.

Bet vispār aizdomājos, ka man ļoti reti kāds zvana. Es jau arī reti kādam zvanu. Kaut kāda baigā vienpate esmu kļuvusi. Piemēram, ar jaunāko brāli vispār pēdējā komunikācija bija pirms mēneša, kad viņš "Bilžu" koncertā uzstājās. Un arī tik vien kā aizsūtīju viņam nofočētās bildes un pateicu, ka uzstāšanās bija ok. Pirms tam apsveicu dzimšanas dienā - oktobra beigās. Pirms tam - neatceros, kad. Man ar jaunāko brāli ir kļuvušas ļoti vēsas attiecības. Gandrīz kā svešiniekiem. Bet - ja tā padomā, tad vienīgā lielā atšķirība ir tā, ka tagad es vairs nemēģinu ar viņu pirmā uzsākt komunikāciju, kā es to darīju agrāk - tas arī viss.

Bet es sapratu arī, kāpēc mani tik ļoti tracina tas, ka mani brāļi laicīgi nedara lietas. Jo es esmu tāda pati. Man pirms vairāk kā trim gadiem beidzās vadītāja apliecības derīguma termiņš. Es noskaidroju, ka to var samainīt jebkurā laikā un - tā kā man mašīnas nav un CSDD Rīgā ir galīgi ne pa ceļam, tad visu laiku to atliku. Turklāt es gribēju sev aiziet kārtīgi pārbaudīt redzi un pasūtināt jaunas brilles, lai nebūtu sajūta, ka es uz ceļa kaut ko īsti neredzu. Tā nu šogad rudenī biju laukos pie acu ārstes, pasūtīju jaunas brilles un gribēju pie reizes nomainīt arī vadītāja apliecību, bet izrādījās, ka tur esot jābrauc uz kaimiņu pilsētu, jo mūsējā apliecības nedod.

Bet nupat MK ir izdevis jaunus noteikumus saskaņā ar kuriem - ja vadītāja apliecība ir beigusies vairāk kā pirms trim gadiem, tad ir no jauna jāliek teorijas un braukšanas eksāmens. Bet - lai tiktu pie tiem eksāmeniem, atkal ir jāiet autoskolā un visa apmācība (un jātērē tam laiks un nauda). Turklāt tos noteikumus pieņēma ļoti forši - vienā dienā pieņēma, pēc divām dienām tie stājās spēkā.
About this Entry
Dec. 2nd, 2024 @ 12:27 pm (no subject)
Laikam būs jānopērk atkal D vitamīns, kaut kā pēdējā laikā esmu palikusi drusku miegaina un sagurusi.
About this Entry
Nov. 12th, 2024 @ 07:56 am (no subject)
Darbā pēdējā laikā krietni vien vairāk darba - gan tāpēc, ka tās otras nodaļas darbus uzkrāmēja mums, gan arī tāpēc, ka notiek gatavošanās mūsu pārvaldes atdalīšanai no lielās iestādes. Pārmaiņas, pārmaiņas.

Es redzēju tīri ņemamu dzīvokli Juglā pa 25 900 EUR, jau aizdomājos par hipotēku, bet jau tajā pašā zvanot dzīvoklis jau bija pārdots. Nu, jā, tur jau bija salikti logi un tas pats dzīvoklis bija jau uzreiz dzīvojamā stāvoklī. No studiju kredītu laikiem man kredīti nepatīk. Tad bez tiem es reāli nebūtu varējusi izdzīvot, jo tikai tad, kad manai algai klāt nāca studējošā kredīts, es varēju savilkt galus kopā. Un pat tad dažreiz kādiem lielākiem pirkumiem vecāki mēdza piemest naudu. Bet paļauties, ka brālis kaut kad pārdos kādu cirsmu un iedos man trūkstošo summu, arī tā īsti nevar - sazin kad viņam sanāks ko tādu īstenot. Turklāt viņš saka, ka cirsmas šobrīd nemaz tā negribot pirkt, gribot pirkt tikai ar zemi. Tam gan es kaut kā neticu.

Man dzīvē ļoti, ļoti pietrūkst savu māju. Savas sajūtas, ka kaut kur es iederos.
About this Entry
Nov. 6th, 2024 @ 07:56 am (no subject)

Esmu atpakaļ no atvaļinājuma. Pirmo nedēļu noslimoju, bet pēc tam aizbraucu uz laukiem.
Tur ar mammu sanesām šķūnī sauso malku, nomazgāju un iztīrīju divas brāļa mašīnas, lai viņš beidzot tās ieliktu pārdošanai. Tīrot mašīnu, aizdomājos, ka ir tik daudzas lietas, kurām ir viena un tā pati dizaina problēma - tās ir grūti kopt vai iztīrīt. Tad ņem un ar otiņu mēģini izdabūt laukā putekļus no kaut kādām ailēm un esi nomocījies.

Aizgāju turpat laukos pie acu ārsta (Rīgā pie tās ārstes, pie kuras parasti gāju, varēja pierakstīties uz janvāri, bet man vajadzēja jaunas brilles), tad aizgāju uz vietējo optiku un pasūtīju divas brilles. Tā kā man ļoti lieli mīnusi (tagadējām būs -11,5), tad man viena lēca maksā 30 EUR. Par divām brillēm 240 EUR. Toties iepriecināja tas, ka profilaktiskā apskate pie zobārste arī izrādījās visai profilaktiska, jo man salaboja tikai vienu jau pirms dauedziem gadiem nolūzušas plombes malu, kura nekad netika labota, jo to gandrīz neredz un tā nesagādāja diskomfortu. Un vienmēr bija kas akūtāks labojams. Par to samaksāju 15 EUR.

Vēl laikam esmu atradusi ļoti foršu frizieri - mēs viņai esot kādreiz kāzas spēlējuši. Viņa man nogrieza un ļoti glīti ievedoja matus. Un tas arī par 15 EUR. Laikam jāsāk šāda veida pakalpojumus izmantot dzimtajā mazpilsētā - vēl jo vairāk tāpēc, ka man mati ir pusgari un ļoti bieži man pie friziera nav jāiet.
About this Entry
Oct. 21st, 2024 @ 07:53 pm (no subject)
Pēdējā darba dienā pirms atvaļinājuma saslimu. :( Nevajadzēja man tajā dienā vilkties uz darbu, bet mājās man viens ekrāns, krietni grūtāk strādāt, bet darāmā bija daudz, tāpēc aizgāju uz biroju. Tagad netikšu rīt tikties ar draudzenēm. :( Nezinu arī, kad sanāks aizbraukt uz mājām. Biju domājusi trešdien, bet jāguļ un jāgaida, kad pāries. :( Pirmajā dienā bija riktīgi riebīgi - uz ģībienu vilka. Tagad tikai slikta pašsajūta un baigās iesnas un vēl drusku kakls sāp. Jāiedzer būs vēl karastais dzēriens un kārtīgi jāpaguļ.
About this Entry
Oct. 18th, 2024 @ 01:58 pm (no subject)
Nošķaudījos. Sajutu, ka sāp kakls. :( Man pēdējās stundas pirms atvaļinājuma, bet laikam būšu saķērusi kaut kādu vīrusu. :( Iedzēru to karsto dzērienu, bet varbūt būs jānopērk un jāiedzer vēl. Gribu tikt uz strīpas pirms otrdienas, kad sarunāts pēc ilgiem laikiem tikties ar draudzenēm. Pēc tam braukšu mājās.
About this Entry
Oct. 18th, 2024 @ 10:08 am (no subject)
Čats GPT tikko pēc mana lūguma nolatviskoja vārdu "Koučs" uz vārdu "Mērķvedis". Manuprāt, nebūt nav slikti.
About this Entry
Oct. 16th, 2024 @ 12:33 pm (no subject)
Mans iepriekšējais ekselis tik ļoti uzkārās, ka nācās datus pārnest uz jaunu. Un par jaunu taisīt tās formulas, pie reizes kaut ko drusku uzlabot. Tagad nodarbojos ar to, ka atkal taisu loģiskās pārbaudes, lai tad, ja es kaut kur savadu datus ne tā vai kaut kas trūkst, tas parādītu, ka ir problēmas.

Man reizēm liekas, ka kādā no iepriekšējām dzīvēm es esmu bijusi kaut kāds arhivārs vai arī hronists. Man jau šajā dzīvē arī pirmais darbs kā reiz bija arhīvā. Visādā ziņā manus bērnības dienu bilžu albumus es līmēju pati, kad man bija kaut kādi astoņi un desmit gadi. Es saskenēju un sastrukturēju sev pieejamās ģimenes bildes. Tad es vēl digitalizēju magnetofona lentas no mūsu bērnības un vecāku jaunības dienām. Uztaisīju reģistru ar mūsu lauku mājā vairāk kā 2600 esošajām grāmatām. Darbā arī pirms kaut kāda laika man uzdeva sakārtot arhīvu, kas bija visai lielā bardakā. Man tik iedod kaut ko sastrukturēt.
About this Entry