About this Journal
Current Month
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
282930
Oct. 9th, 2023 @ 08:09 am (no subject)
Būs baigi intensīvā nedēļa. Daudz, daudz darāmā.
About this Entry
Sep. 13th, 2023 @ 03:28 pm (no subject)
Toties šodien es redzēju ļoti skaistu saullēktu - saule šobrīd lec tieši ap to laiku, kad es eju uz darbu.
About this Entry
Sep. 7th, 2023 @ 09:04 am (no subject)
Šobrīd samērā aktīvs laiks. Ar kori mācāmies jaunas dziesmas koncertam, kas būs 21.oktobrī. Turklāt man līdz oktobra sākumam divas reizes nedēļā būs kursi par satura veidošanu digitālajos mēdijos. Aizvakar bija pirmā lekcija Kultūras koledžā un bija pat pārsteidzoši sakarīga, uzzināju samērā daudz ko jaunu. Šodien atkal būs. Vēl viens cilvēks - manas draudzenes bērns - iespējams, palīdzēs uztaisīt man teksta video pāris manām dziesmām.

Rudens ir atnācis. No rītiem jau prasās ieslēgt gaismu, gatavojoties uz darbu. Un vakar, nākot no kora, bija jau patiešām tumšs. Vienīgi labi, ka tagad 11.tramvajs atkal brauc pa ierasto maršrutu, tāpēc uz kora mēģinājumu es nonāku ar vienu transportu, kurš mani pieved visai tuvu klāt.
About this Entry
Sep. 5th, 2023 @ 02:50 pm (no subject)
Man šodien pirmā diena kaut kādās pieaugušo mācībās, kurām pieteicos - "Satura veidošana digitālajos medijos". Tur paredzēts kaut kas par bilžu apstrādi, drusku laikam par video veidošanu u.t.t., tāpēc. Redzēs, vai tas būs kārtējais naudas apgūšanas projekts vai arī varēšu kaut ko no tā aizgūt.
About this Entry
Aug. 31st, 2023 @ 02:43 pm (no subject)
O, izrādās, ka es esmu palaidusi garām savu Cibas dzimšanas dienu. Manai Cibai vakar apritēja 17 gadi. :D Nākošgad man būs lielais dienasgrāmatu rakstīšanas jubilejas gads - maijā būs 30 gadi kopš es rakstu dienasgrāmatu un augustā - manai cibai pilngadība. :D Cik ilgi jūs rakstāt dienasgrāmatu?
About this Entry
Aug. 30th, 2023 @ 08:46 am (no subject)
Manuprāt, es pēdējā laikā drusku par daudz aizraujos ar apģērba pirkšanu. Ja agrāk es apģērbu pirku samērā reti, tad tagad man gribas to darīt krietni vien biežāk. Varbūt tas saistīts ar to, ka es tagad daudz vairāk pieņemu savu ķermeni? Un vēl man ir aizdomas, ka es šobrīd daudz mazāk naudas tērēju citiem - nu, tur - ģimenes locekļu apdāvināšanai u.t.t., bet daudz vairāk - sev. Šī apģērbu pirkšana sākās laikam pirms kāda gada, kad man vajadzēja fotosesiju dziesmas vizuālajam noformējumam, bet es konstatēju, ka man skapī nav nekā piemērota šādam gadījumam. Nu tā, ka īsti nav ko uzvilkt, jo pārsvarā man apģērbu veidoja kaut kādi pieklusināta, tumša toņa ikdienas apģērbi, kas uz bildēm izskatījās tā - nekā. Nu, labi, tuvākajā laikā uztaisīšu revīziju savās finansēs - tas vienmēr palīdz savākties un uzlabot finanšu disciplīnu.
About this Entry
Aug. 28th, 2023 @ 09:23 am (no subject)
Vēl četras dienas jāaizvieto priekšniece. Drusciņ galva sāp šodien. Bet nu brīvdienās mums bija kora nometne - patālu no Rīgas - kādā internātskolā, kas pa vasaru ir brīva. Internātā mēs nakšņojām, mājturības klasē (ļoti ērtā, starp citu - ar plītīm, ledusskapi, traukiem un galvenais - lielu un stabilu galdu - gatavojām ēdienu, tusējām. Dziļi naktī pat kopā ar vēl ar dažiem kora biedriem pat sanāca padejot uz tā galda un dziedāt tādas dziesmas kā "Lec, saulīte". :D Bet nu kaut kad taču vajag ko tādu ierakstīt sev biogrāfijā, vai ne? ;) Vēl dziļi naktī daži kora biedri izdomāja iet peldēties un tie, kas bija stipri skaidrākā prātā - tajā skaitā arī es- gājām viņus pieskatīt. Bet nu tur otrā pretī skolai bija kapi un man pat sametās neomulīgi kādā brīdī, lai gan mēs gājām bariņā.

Vispār forši. Man patīk mani kora biedri. Cilvēkiem vajag citus cilvēkus, jo mēs tomēr esam sociālas būtnes. Es varu dzīvot viena, bet laimes sajūtai man tomēr vajag vairāk cilvēku un komunikācijas, nevis tikai vienu telefona sarunu ar mammu reizi divās dienās, priekšnieces e-pastus un sarunu ar kafijas pārdevēju.
About this Entry
Aug. 24th, 2023 @ 07:39 am (no subject)
Mums darbā arī ir atklāts tāds pašapkalpošanās veikals - ņem kaut ko no plaukta vai ledusskapja un samaksā sistēmā. Redzēs, kā tam šeit klāsies. Jo tā jau mums darbā ēdnīca ir samazinājusi savu darba laiku līdz trijiem.

Vēl mums ir atkal jauns pārvaldes direktors - vakar tieši, aizstājot priekšnieci, biju viņa pirmajā sanāksmē, kur viņš stāstīja par saviem plāniem un vēlmēm. Salīdzinoši jauns, salīdzinoši normāls orators. Kā būs tālāk- nezinu. Vispār mani mulsina tas, ka visi par visiem visu laiku stāsta visādas nejēdzības. Un vienā brīdī tu sāc apmulst un nevari saprast, kas ir patiesība un kas - izdoma. Tāpēc es dodu priekšroku pašai vērtēt un izlemt - kas man liekas jēdzīgs un kas - nē. Jo kā īsti ir patiesībā, gan jau īsti nezina arī paši runātāji.
About this Entry
Aug. 23rd, 2023 @ 09:12 am (no subject)
Brāļa meita ir tikusi laukā no slimnīcas, paldies Dievam. :)
About this Entry
Aug. 18th, 2023 @ 06:35 am (no subject)
Paldies par veselības vēlējumiem, tie man noder, jo izskatās, ka esmu atkal noķērusi to pašu draņķi, kas man bija ziemā. :( It kā temperatūra pat nav liela- kādi 37.5, bet tā riebīgā sajūta, ka no kakla tas iekaisums virzās uz leju. :( Sāku apsvērt inhalatora iegādi. Jo vislabākā sajūta ir tad, kad sanāk paelpot kumelīšu tējas tvaikus. Nevaru arī saprast, kur es to draņķi esmu saķērusi. Jā ziemā bija skaidrs - ar draudzenēm Ezītī sēdējām tuvu ieejas durvīm, tad tagad- ?
About this Entry
Aug. 16th, 2023 @ 03:29 am (no subject)
Eh, kaut kā esmu iemanījusies tikt pie baigām kakla sāpēm. :(
About this Entry
Aug. 12th, 2023 @ 03:16 am (no subject)
Pie otrajiem meža kapiem taču vajadzētu būt opcijai nopirkt ziedus sestdienas rītā, vai ne?

Vispār pēdējās pāris nedēļas īsts kašmaršovs - esmu uzzinājusi daudz nelabu ziņu par tuvu cilvēku - brāļa un draudzeņu radinieku veselībām visai trakas lietas. :( Es tik ļoti ceru, ka mammucītis viss šis atkal neiedzīs depresijā.

Bet mani moka bezmiegs. Galvenais neaizgulēties.
About this Entry
Aug. 7th, 2023 @ 07:56 am (no subject)
Pirmā diena darbā pēc atvaļinājuma. Lai būtu priecīgāk un foršāk, iepriekšējā naktī mani mocīja pamatīgs bezmiegs, bet no rīta telefons izdomāja pamatīgi uzkārties tieši tad, kad būtu jāskan modinātājam. Kaut kā tomēr pamodos, konstatēju problēmu ar telefonu un gāju uz darbu, to tā arī neieslēgusi, jo nevarēju saprast, kura poga jāspiež, lai man nenodzēš visus datus. Kad izņēmu, izrādījās, ka kaut ko nejauši tomēr biju nospiedusi, bet - par laimi, telefons vienkārši pārstartējās un visi dati ir saglabājušies. Tomēr es zinu, ko darīšu šodien pēc darba mājās - vads, telefons, dators, bekaps.

Darbā kondicionieris nestrādā. Patīk man tas mūsu darba kondicionieris - strādā tikai tad, kad viņam labpatīkas.

Vēl es sapratu vienu lietu, kas manī laikam izraisīja tās drusku depresīvās domas. Man vajag cilvēkus - nu, cilvēcīgu komunikāciju. Jo tad, kad biju mājās, es tomēr kopumā - it īpaši pēc pirmajām adaptācijas dienām, tomēr jutos mierīgāka. Jo nu cilvēki apkārt - tas tomēr ir forši. Bet man, kopš darbā pārsvarā reti kad satieku kādu kolēģi, regulāri mēdz būt dienas, kad vienīgā komunikācija ir ar kafijas pārdevēju un kāds zvans. Un zvani - ja vien tie nav videozvani ar kādu draudzeni vai ģimenes locekli, visbiežāk ir tāds operatīvās informācijas apmaiņas veids, nevis sarunas par būtisko.
About this Entry
Aug. 4th, 2023 @ 02:28 pm (no subject)
Tags:

Naktī sapņoju, ka esmu aizbraukusi skatīties futbola maču arēnā, kurā vairākos līmeņos skatītājiem ir nevis sēdvietas, bet skrejceliņi. Un atbalstītāji nevis sēž, bet spēles laikā skraida pa tiem, sekojot līdzi spēs norisei. Un vēl skraidīšanas laikā garām skrien tetovētāji, kas iededzina tetovējumus, ja neesi pietiekoši uzmanīgs un viņus neaizdzen. Es tā sapnī tiku pie trīs tetovējumiem.
About this Entry
Aug. 3rd, 2023 @ 12:21 am (no subject)
Pa vidu remontiem mamma stāsta savas atmiņas. Viņai nekad nav bijusi tik laba atmiņa kā tagad. Es uzzinu daudz jauna un, diemžēl, ne pārāk laba par saviem radiem. Domāju, kā tas ir ietekmējis mūsu visu likteņus. Un kā iziet no tā apburtā apļa un uzsākt citu - labāku ceļu. Dzimtās likteņi mēdz atkārtoties.
About this Entry
Aug. 3rd, 2023 @ 12:16 am (no subject)
Lentā tik dažādi ieraksti - ļoti sāpīgi, skaisti, domīgi, drusciņ dusmīgi. Tik dažādi. Kā jau dzīve. Īstā dzīve. Šis, manuprāt ir un paliek vienīgais sociālais tīkls, kuram ir vislielākā sasaiste ar realitāti. Te salīdzinoši cilvēkiem ir vismazāk masku.
About this Entry
Jul. 14th, 2023 @ 11:34 am (no subject)
Tags:

Bet naktī vēl joprojām es dzīvoju Dziesmu svētkos. Sapnī redzēju, ka mēs ar kori braucam uz Dziesmu svētkeim zaļā, divstāvīgā autobusā. Iekļūšana gan autobusā ir pa lūku otrajā stāvā. Tai blakus karājās tāds kā stienies, tāda kā liela atspere. Nu, lūk, es ar savu īso augumu iekļūt tur varēju tikai pieķeroties pie tā stieņa, tad ar pēdām pakāpjot mazliet uz augšu pa augobusa sienu un tikai tad aši ieķeroties lūkas malā un pārveļoties tai pāri. Iekļūšana autobusā man atgādināja rāpšanos tēva smagās mašīnas kravas kastē - es arī tur varēju ierāpties tikai līdzīgā veidā - sākumā pakāpties uz kādas mašīnas daļas, tad veikls roku manevrs, lai ieķertos kravas kastes malā ar rokām - un tad jau pēdējais posms ar tikšanu iekšā.

Cik sapratu, mums bija pardzēts uzstāties ģenerālmēģinājumā, jo visapkārt bija lērums cilvēku baltos kreklos. Es ar šausmām konstatēju, ka man ir jāizgludina tautiskais krekls, bet kāds ir paņēmis manu gludekli. Par laimi tas atradās, jo kāda meitene pateica, ka tas esot nolikts blakus tējkannai.

Vēl es biju apēdusi pilnīgi visus sava līdzi paņemtā ēdiena krājumus (šeit mēs varējām ņemt līdzi savas desu maizes), tāpēc vajadzēja iet un meklēt vietu, kur paēst.

Tāds frīkains sapnis.
About this Entry
Jul. 11th, 2023 @ 09:38 am (no subject)
Bet vēl man ir kaut kāda jocīga atmiņa. Ir dziesmas, kuras es lāga nevaru iemācīties no galvas vai vismaz meldiņu atcerēties. Nu, labi, es esmu otrais soprāns, bet daudz kur mums patiešām ir jādzied meldiņš. Nu, lūk, to Vaska dziesmu, tad vēl to Lūcijas Garūtas "Tēvs mūsu" es vienkārši neatceros. Katru reizi dziedu kā pirmo.
About this Entry
Jul. 11th, 2023 @ 07:57 am (no subject)

Tā, Dziesmu svētki beigušies un es esmu atpakaļ darbā. Vakar biju tik šausmīgi nogurusi, ka salātiem sagrieztos redīsus iemanījos iebērt traukā, kurā stāvēja ķirši un Bolt kurjers, kurš piegādāja pārtiku, dabūja dauzīties pie durvīm, jo pa tām divdesmit minūtēm, kamēr viņu gaidīju, es iemanījos aizmigt.

Pieredze ļoti interesanta. Man visvairāk patika tieši "Tīruma" koncerts. Ja salīdzina, tad pēc simpātijām man būtu tā - Tīruma koncerts, Tīruma ģenerālmēģinājums, Noslēguma koncerts, Noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums.

"Tīrumā" salīdzinoši bija ļoti skaistas jaunās dziesmas. Mani (es atvainojos, ja kādu aizvainoju) personīgi īpaši neuzrunā ne Vasks, ne tās Līgo dziesmu interpretācijas. Turklāt man liekas, ka jaunājā estrādē ir zināmas problēmas nodziedāt tādas ļoti ātras dziesmas, jo dažādas balsis īsti nedzird viena otru un nevar panākt vienotu ritmu, kas savukārt rada diskomfortu dziedāšanas laikā.

Dziesmu tops savukārt man šāds - visvairāk man patika cikls "Sidraba birzs" - it īpaši tā dziesma "Lai man ir laime dāvāt un dot" (te man drusku aizžņaudzās kakls dziedot), tad "Koki" - (vēl ilgi dungoju - "visu pārējo mēs spēsim paši", "Lec, saulīte", "Krustiem zvaigznes debesīs" (vizuļošanas efekts "Tīrumā" skatītājiem īpaši patika) "Augšup dzīvība skan", "Rīta un vakara dziesma" un "Saule brida rudzu lauku".

"Tīrums" vispār bija stipri labāk noorganizēts. Jau sākot ar to vien, ka tur viss gāja pēc plāna, kamēr noslēguma koncertā pēkšņi nez no kurienes parādījās vēl divas dziedamās dziesmas, kārtība arī bija savādāka nekā grāmatās un vispār bija lielāks juceklis.

Es neesmu pārliecināta, vai tiešām vajadzīgi divi koncerti ar dažādām programmām. Labāk vienu ļoti foršu programmu nodziedāt divos koncertos. Viens tad būtu tīrais kora koncerts, bet noslēgumā pievienotos dejotāji. Vispār - būtu forši, ja dalībniekiem būtu nedaudz lielākas iespējas arī pašiem kaut ko vairāk redzēt no svētkiem. It kā teorētiski mums bija brīvs laiks, taču mēģinājumu un koncertu grafiks bija samērā intensīvs, turklāt teju pirms katra mēģinājuma kādu stundu vajadzēja stāvēt rindā, gaidot savu uznācienu, kā arī samērā daudz sanāca staigāt.

Mums ar brāļa draudzeni radās jociņš par to, ka mūs pamana, kad mēs esam divas. Pirmo reizi tas gadījās pēc gājiena ejot uz pasākumu dalībniekiem pēc gājiena. Mēs abas gājām pa priekšu, kad ieraudzījām, ka kāds fotogrāfs fotografē uz mašīnas uzliktu vainadziņu. Mēs mazliet palēninājām soli, tad viņš pagriezās un nofotografēja mūs. Mēs gājām tālāk, bet mūsu kora meitenes, kas nāca aiz mums, uzsāka ar viņu sarunu un rezultātā mēs tikām pie vairākām kopbildēm, kuru autors bija Jānis Deinats. :)

Nākošajā reizē mēs gājām kopā, kad pēkšņi mūs uzrunāja LTV - lai painteresētos par ēdināšanas problēmām. Tā kā es iepriekšējā dienā uz ēdināšanu nebiju bijusi, man nebija ko teikt, bet mana brāļa draudzene visu izstāsīja. Vēlāk mēs nejauši uzgājām, ka arī kaut kādā medijā ir bilde, kurā mēs ēdam pusdienas. :D

Ar saviem kora biedriem es biju uz balli pēc deju galakoncerta un paliku arī uz sadziedāšanās nakti, kuras laikā satiku savu bijušo kursabiedreni. Bet nu tā baigi aktīvi dančos es neiesaistījos, jo manas nabaga kājiņas, pateicoties visai lielai staigāšanai speciālajās tautastērpa kurpēs bija tikušas pie baisām tulznām pēdās, ar kurām es tiku galā kā cilvēki pārgājienos - ar izvērtu diegu caur tām.

Kaut kā tā.
About this Entry
Jul. 3rd, 2023 @ 10:03 pm (no subject)
Vakar gāju Dziesmu svētku gājienā - pirmajā "Laudates" rindā. Mums noveicās, jo vienam kora biedram ir birojs blakus Doma laukumam, tur tad mēs arī tusējām, gaidot savu kārtu - paaugstināta komforta apstākļos.
Arī ar laika apstākļiem mums salīdzinoši paveicās, jo lija tikai pašā sākumā, bet tad noskaidrojās un vairs vispār nelija.

Vēl vakar mūs nejauši nofotografēja fotogrāfs Jānis Deinats. Ejot uz vakara koncerta vietu, mēs ar brāļa draudzeni (kas arī dzied korī), pamanījām, ka kāds fotogrāfs fotografē vainadziņu, kas nolikts uz mašīnas jumta". Mēs mazliet uzgaidījām, lai viņš var to nofotografēt. Bet tad viņš pavērsās uz mūsu pusi un nofotografēja arī mūs. Tā kā mūs vakar fotografēja daudzi, tad mēs tikai pasmaidījām un pamājām. Bet tad ievērojām, ka mūsu kora biedrenes, kas gāja aiz mums, sākušas ar viņu runāt un sarunājušas uztaisīt kopbildi. Un tā mēs vēl tikām pie kopbildes. :) Feisbukā gan pagaidām tikai mūsu pašu bildētās bildes.

Un pēc tam izrādījās, ka fotogrāfs ir Jānis Dienats. :) Un šodien mēs pat dabūjām bildes. :) Man vienmēr bija sapnis fotografēties pie Jāņa Deinata un vakar tas piepildījās. :D

Tā kaut kā.
About this Entry