missalise |
| ||||||||||||||
tas jau atkarīgs no segas :-) bet pārlieku silts nav, jā.
tev nepatīk ziema?
ap nulli un slapjdraņķis un pilsētā, protams, nav diez kas, bet -5 līdz-10, kaut kur ārpusē, mežā vai pie jūras, drusku vējš un drusku sniegs, pēc tam kamīnā sprakšķ malka un kāds uzpūš siltu elpu nosalušajām rokām. vai tad ir slikti? :-)
Patīk - laika posmā no Ziemassvētkiem līdz Jaunajam gadam. Pēc tam manis pēc tā varētu arī uzreiz beigties. :D
tev tas nav haltūru (labā nozīmē) laiks? :-)
Man patīk baltie Ziemassvētki. Bet haltūru laiks tas vairāk bija treknajos gados, kad darba vietas rīkoja balles saviem darbiniekiem. Pēdējos pāris gados krietni vien ražīgākas ir vasaras - kāzu laiks.
un pirmais sniegs? :-)
uzsniga sniedziņš balts un zemei palika silti vai Ieslēdzu radio. Diktora balsī plīvoja prieks. Šonakt, ja šonakt gaidāms pirmais sniegs.
Nē, man sniegs patīk reizēm - pēc noskaņojuma. Man rudens patīk. :)
to es esmu pamanījis :-)
bet kas tev tieši patīk rudenī?
Nu, rudenī visi kļūst ļoti darbīgi. Un vēl rudens ir tāds pārdomu un noskaņas laiks. :)
un tikai lietus lāses
logā sitas kā tauriņi kas gaismā skrēja tik sveces liesmā sadegt nepaspēja
Katram jau tas laikam mazliet savādāk. Man drīzāk asociējas ar senlatviešu veļu laiku... :)
kā Klāvam Elsbergam -
* * * Neklepo, tu aizbiedēsi veļus, Kas sagājuši virtuvē un vāra kartupeļus. Aiz sienas nerimstot skan klusas, klusas balsis. Un trauki grab, un, liekas, atskan valsis. Kāds spēlē mutes ermoņikas neredzamas Un sagādā mums sāpes nebeidzamas. Mēs esam pārstājuši visu pārdzīvot, Bet viņi izliekas, ka nesaprot. Un visi miega zāles dzer, lai nedzirdētu veļus. Un mana sieva mizo viņiem kartupeļus. Mēs gaidās dzīvojam, un, raugi, atkal naktī Tie sanāk virtuvē un valsē savā taktī, Tie raksta spoguļos, un viņu dzejas No rītiem maigi glāsta mūsu sejas. Tais rītos gaudenos, kad visi nikni ceļas, Pēc zemes smaržo virtuve, pēc sairušas veļas. Un krēsli virtuvē mums pajautā, kā klājas. Viens šķīvis pats no sevis ņem un nomazgājas. Kur, cilvēk, dēsies, tie ir mūsu veļi Un mūsu virtuve, un mūsu kartupeļi. ?
Ļoti, ļoti skaists dzejolis, nebiju lasījusi. :) Paldies.
Klāvam Elsbergam ir ļoti daudz skaistu dzejoļu, arī par rudeni -
SERENĀDES RUDENĪ meloja kļava ka lapas tai nebūs vairs vajadzīgas vijole gvelza ka viņai nevajadzēs vairs stīgas muldēja nāve ka nāvei nevajadzēšot vairs izkapts cilvēki tramvajā teica ka viņi gribētu izkāpt rudens bij kamdēļ gan kļavai lapas vēl vajadzīgas ebrejs bij nomiris kam gan vijolei vēl tās stīgas nāvei bij šļirces un bumbas un neliela suvenīrizkapts mums bija domas no kurām vienalga nav iespējams izkāpt mums bija domas par tevi tu kompostrē mūsu mēles bet ārā viss izskatījās pēc zaudētas dubultspēles mēs pīpējām zobos bija "Astra" ikvienam no mums pa vaigiem asaras lija kā izkusis saldējums tu būsi vijole mūsu tavi mati būs stīgas mēs maksāsim tev ar lapām kas kļavai nav vajadzīgas spēlēt uz tevis šodien uznākusi mums dziņa sirds tik pilna ar tevi kā krājkases grāmatiņa tādas lūk serenādes skanēja rudenī tramvajs caur lapu virpuli brauca tā kā kuģis pa ūdeni pulksteņi centās un gāja cik nu vien ilgi spēja bet asaras krita aiz logiem un pulksteņi sarūsēja ebrejs bij miris bet klusi vēl spēlēja vijoles stīgas spēlēja rudens gaismas meldijas nemirstīgas bet gribējās kaut ko jaunu ja nāve gribētu izkāpt no trama es grūstu to viegli un dabūtu šņāpienu ciskā ak negrūsties jaunais cilvēk es pārdomājusi esmu un sildīšu jūs jūsu bēdās ar savu smaržīgo dvesmu te nu jūs viņu redzat modra ir medniece vecā ar automātisku verķi kā cilvēku muļķību plecā rudens bez gala un malas un tramvajs uz slidenām sliedēm sūrstoši bezmiega logi un braucamās kartes mums pieder kad nebūs vairs elektrības dinozaurs vagonu vilks atkal mēs griežam ap stūri izkapts pār akmeņiem smilkst | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||